Grants

Grants ir irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.

Smilts un grants plaši sastopama Latvijas kvartāra nogulumos. Pētītās atradnes saistītas ar eolajiem, ledāja kušanas ūdeņu, upju, Baltijas jūras seno krasta formu un mūsdienu jūras veidojumiem.

Ledāja kušanas ūdeņu veidotās smilts un grants atradnes saistās ar osiem, kēmiem, kēmu-sandru laukiem, fluvioglaciāliem līdzenumiem, ledāja malas formām, kā arī ar starpmorēnu iegulām. Šādas atradnes ir, piemēram, Kurzemes, Lipušku, Zvāres, Pāvulu u.c.

Produktīvās slāņkopas atradnēs veido sarežģīta smilts un grants slāņu un lēcu mija. Bieži sastopami laukakmeņi. Smilts un grants slāņu biezums mainās no dažiem decimetriem līdz vairākiem metriem. Izņēmums ir Kurzemes atradne, kur grants vietām sasniedz 20 un vairāk metru biezumu, bet izmantojamās slāņkopas kopbiezums - 55 m. Segkārtu veido morēnas mālsmilts, smilšmāls, aleirīts un smalka smilts. Tās biezums līdz 19 m.

Samērā plaši sastopama fluvioglaciālas un limnoglaciālas izcelsmes smilts. Šīs grupas derīgo slāņkopu veido dažāda rupjuma smilts, kas pētīta  dažādu būvniecības nozaru vajadzībām.

Grants, kā arī akmeņu un oļu frakciju drupināšanas produktus var izmantot betonam, dzelzceļa balastam, autoceļu būvē u.c. Paaugstinātā māla un aleirīta daļiņu daudzuma dēļ grants pirms izmantošanas daudzās atradnēs ir jāskalo.

Smilts un grants frakcijas var izmantot betonam, javu izgatavošanai, dzelzceļu balastam un autoceļu būvē. Smilts parasti satur 0,8-6,0% māla un aleirīta daļiņu. Ja šo piemaisījumu saturs nepārsniedz 3,0%, tad smilti var izmantot dabiskā veidā bez bagātināšanas. Citi kaitīgie piemaisījumi (sēra savienojumi, vizla, organiskās vielas) smiltīs ir sastopami niecīgos daudzumos.

Smilts un grants atradņu kopējie izpētītie krājumi 34 nozīmīgākajās atradnēs ir ap 240 milj.m3. Bez tām ir vairāki simti sīku atradņu.

Smilts un grants atradņu izvietojums valstī nav vienmērīgs. Piemēram, Rīgas, Jelgavas, Bauskas un Valmieras rajonos, sakarā ar teritoriju ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām atradņu ir maz. Jaunu atradņu atklāšanas iespējas ir lielākas augstienēs, kur apzināti 13 lielākie prognozēto krājumu laukumi.
www.meteo.lv

Grants ir irdens vai rupjgraudains nogulumiezis, kas radies iežu dēdēšanas procesā. Tas sastāv no noapaļotiem iežu vai reizēm arī minerālu drumslām.

Drumslu diametrs svārstās no 5 līdz 70 mm. Galvenie grants veidi ir aluviālā, marīnā un fluvioglciālā grants. Arī Latvijā ir sastopamas visu galveno ģenētisko grants tipu iegulas. Granti izmanto ceļu būvdarbiem, pabērumiem zem ēku pamatiem un betona izgatavošanai.
lv.wikipedia.org