Grafiti

Grafiti (itāļu: graffiti, no graffiare — 'skrāpējums', no sengrieķu γράφειν (graphein) — 'rakstīt') — zīmējums uz sienas: attēls, zīmējums, vai uzraksts, kas atstāts uz ārpus telpām esošas virsmas pilsētvidē, piemēram, nama sienas, mūra, žoga, atkritumu tvertnes utt. Mūsdienās par grafiti dēvē vienu no ielu mākslas žanriem, ko tehniski dažādos stilos izpilda ar markeru vai/un krāsas aerosolu: parakstu zīmējums (tag), izskatā nevīžīgs ķeburveidīgs uzmetums (throw up) vai pilnkrāsu zīmējums (piece). Atsevišķi, mākslinieku veidotie grafiti jau ir pieskaitāmi modernās mākslas paraugiem.

Žanrs zināms jau no antīkās pasaules laikiem, kur arheologi ir atseguši lielu daudzumu grafiti Senās Grieķijas un Senās Romas pilsētu drupās (vislabāk saglabājušies grafiti paraugi nāk no Pompejām un Herkulānas).

Savu uzplaukumu grafiti piedzīvoja ASV 1970. gados, vispirms melnādaino kvartālos, tad melnādaino un latinos ielu bandu kontrolētajos rajonos, ar grafiti iezīmējot konkrētās bandas kontrolētās teritorijas robežas (Bomb Style, Tunnel Bombing un throw up zīmēšanas stili). Savas vienkāršības un bezsatura dēļ grafiti kļuva daudz populārāka forma, nekā stencili, jo neprasa intelektuālu piepūli vēstījuma sacerēšanā, ne prasmi zīmēt — pietiek vienkārši ar uz sienas uzsmidzinātiem iniciāļiem, lai autors sajustos „grafiti mākslinieks“. Līdz ar to grafiti arī ir izteikti urbāns žanrs, mūsdienās lielākoties izpaužas hiphopa subkultūras vidē, bet tā nav tik grafisks un kodolīgs kā stencils. Līdz ar new wave un panku subkultūru parādīšanos, kā arī galeriju mākslas popularitātes pieaugumu, grafiti komercializējās, šo žanru pārņemot tam pusaudžu subkultūras virzienam, kas kopēja ielu bandu vizuālā tēla stilu, tā iztēlojoties sevi par dumpinieciska, pret komercializēto pieaugušo pasauli vērsta andrgraunda pārstāvjiem. Uz jauniešu tirgu vērstās produkcijas reklamētāji veido savai produkcijai atbilstošas grafiti formas un stilus, nosakot un veidojot modi šajā vizuālajā žanrā.
lv.wikipedia.org