Glodene (Anguis fragilis)

Glodene (Latīņu v. – Anguis fragilis;  Angļu v. – slow worm; vācu v. – Blindschleiche, Glasschlenge, Haselwurm,  krievu v. – ломкая веретеница)

Glodene (Anguis fragilis) ir glodeņu dzimtas rāpulis. Glodenes ķermenis atgādina čūsku, tomēr tā ietilpst ķirzaku apakškārtā un ir radniecīga ķirzakām. Glodene ir bieži sastopama Eirāzijas teritorijā. Lielāko daļu laika pavada zemsedzē, pārsvarā mežmalās un izcirtumos. Glodeņu aktīvitātes laiks ir krēslas stundas un naktis. Glodenes, līdzīgi kā ķirzakas, briesmu gadījumos nomet asti, kas vēlāk ataug.
lv.wikipedia.org


Senie nosaukumi:
Kaparčūska

Apraksts:
Ķirzaka bez kājām. Ķermenis čūskveidīgs, garums līdz 35 cm. Galva tikpat plata, cik viduklis, aste - ar strupu galu. Zvīņas gludas. Pieaugušam īpatnim mugurpuse dažādos pelēcīgi brūnos toņos ar bronzas mirdzumu, ļoti reti sastopami īpatņi ar ziliem plankumiem. Mazuļi - pelēcīgi ar melnām gareniskām svītrām. Acis ar plakstiņiem (čūskām plakstiņu nav). Glodenes vēderu klāj zvīņas (čūskām - vairodziņi). Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.

Ekoloģija:
Mīt celmiem un saknēm bagātā zemsedzē: mežmalās, izcirtumos, priežu sausos silos. Krēslas un nakts aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīlī vai maija sākumā; pārojas maija beigās - jūnijā. Oldzīvdzemdētāja . "Grūtniecība" ilgst ap 3 mēnešu, un augustā mātītei piedzimst 6 - 12 mazuļi. Ziemošanu sāk septembra beigās dziļākās alās (līdz 80 cm dziļumā); bieži savācas vairāki desmiti kopā. Ādu met 2 - 3 reizes gadā.
Pārtiek no kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem.

Izplatība:
Visa Eiropa, izņemot Pireneju pussalas dienvidus, Skandināvijas ziemeļus un Dienvidaustrumeiropu.
Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.

Piezīmes:
Nav pamata apgalvojumiem, ka glodene esot indīga!
latvijasdaba.lv

Glodene ir bezkāju ķirzaka ar pelēku vai sarkanbrūnu līdz 50 cm garu čūskveidīgu ķermeni. Parasti mīt uz celmiem, saknēm bagātā zemsedzē, mežmalās un izcirtumos. Barojas ar sliekām, kailgliemežiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Tautā glodeni sauc arī par kaparčūsku un gludeno čūsku. Jāatzīmē, ka glodene tomēr ir ķirzaka un ir aplami to saukt par gludeno čūsku. No čūskas glodeni var viegli atpazīt pēc vairākām pazīmēm, piemēram, glodenei galva ir neliela un tikpat plata cik viduklis, tai ir kustīgi plakstiņi un uz vēdera ir ragvielas zvīņas.
www.dabasmuzejs.gov.lv