Gliemežvāki
Kad ūdens atkāpjas no krasta, tas atstāj tur daudz dažādu interesantu lietu, piemēram, koku gabalus, kuriem viļņi ir piešķīruši visdažādāko formu, nogludinātus akmentiņus, zivju asakas un jūraszāles. Parasti jūras krastā var atrast arī milzum daudz dažādas formas un lieluma gliemežvākus. Šīs čaulas reiz ir bijuši mājokļi jūras gliemjiem. Ir divu veidu gliemežvāki. Gliemežiem ir viena čaula, kas bieži vien savīta spirālē, savukārt gliemenēm čaula sastāv no diviem vākiem, ko savieno maza „eņģīte”.
Avots: Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”.
Moluski jeb gliemji (Mollusca) ir dzīvnieku tips.
Pasaulē ir zināmas ap 130 000 gliemju sugām, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku valstī gliemju tips ieņem otro vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un okeānos. Tikai divas no klasēm — gliemeži un gliemenes, ir apguvuši arī saldūdeņus, un tikai viena klase — gliemeži, ir sastopami arī uz sauszemes. Gliemju tipā ietilpst 3 lielas klases:
Gliemeži (apdzīvo sauszemi, ūdeņus)
Gliemenes (austeres, bezzobes, pērļgliemenes, upespērlenes Margaritifera un citas)
Galvkāji (kalmāri, sēpijas)
