Gliemezis

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties. Ja čaula ir rudimentāra vai tās nav pilnībā, to sauc par kailgliemezi. Tā kā lielākā daļa vēderkāju klases sugu ir gliemeži ar čaulu, tad ļoti bieži visas sugas, kas ietilpst šajā klasē, tiek sauktas par gliemežiem, uz ko norāda arī otrs vēderkāju klases nosaukums latviešu valodā - gliemežu klase.

Gliemezis ir sastopams visā pasaulē ļoti dažādās vidēs un biomās. Vislielākā dažādība vērojama tropos un subtropos. Tas mājo uz sauszemes, tuksnešus ieskaitot, dažādos saldūdens baseinos un jūrā, dziļjūras zonu (angļu: Abyssal) ieskaitot. Atkarībā no tā, kur gliemezis dzīvo, tiek izdalīti 3 veida gliemeži: sauszemes gliemezis, saldūdens gliemezis un jūras gliemezis. Lai arī cilvēki vislabāk pazīst sauszemes gliemežus, ūdens gliemežu sugu dažādība ir daudz lielāka. Turklāt vislielākā sugu dažādība piemīt jūras gliemežiem.

Īpašības
Gliemeži, kas elpo ar plaušām, pieder pie plaušgliemežu grupas (Pulmonata), bet tie, kas elpo ar žaunām, veido polifilētisku grupu. Tas nozīmē, ka to sugas pieder dažādām taksonomiskām grupām, kas savstarpēji var nebūt tuvu radniecīgas. Kopumā abu veidu gliemeži ir sastopami visā pasaulē, turklāt dažas plaušgliemežu sugas mājo saldūdenī vai pat jūrā, bet dažas sugas ar žaunām mājo uz sauszemes.

Lielākajai daļai gliemežu uz to lentveida mēles ir tūkstošiem zobiem līdzīgu mikroskopisku struktūru. Šādu rīvei līdzīgu mēli sauc par radulu. Tās darbību arī var salīdzināt ar rīvi, jo barība tiek saberzta smalkās daļiņās. Lielākā daļa gliemežu ir augēdāji, bet dažas sauszemes sugas un daudzas jūras sugas ir visēdājas vai gaļēdājas.

Lielākie sauszemes gliemeži ir Āfrikas gigantisko giemežu ģints (Achatina) sugu gliemeži. Tie sasniedz 38 cm garumu un sver apmēram 1 kg. Bet vislielākais gliemezis dzīvo jūrā - Austrālijas trompete (Syrinx aruanus). Tā čaula sasniedz 91 cm garumu un kopējais svars dzīvam gliemezim ir 18 kg.


Saimnieciskais pielietojums un kaitējums
Vairāku gliemežu sugu gaļa tiek izmantota pārtikā, līdz ar to šos gliemežus audzē speciālās audzētavās. Pārtikā izmanto sugas no visu veidu gliemežiem - gan sauszemes gliemešus, gan saldūdens un jūras gliemežus. Viens no pazīstamālajiem ir parka vīngliemezis, kuru pārtikā izmanto arī Latvijā. Lai arī gliemežu gaļa lielākajai daļai cilvēku skaitās delikatese, ir tautas, kurām gliemežu gaļa ir viens no lētākajiem un vieglāk pieejamiem pārtikas produktiem, kas bagāts ar olbaltumvielām. Daudzās valstīs tukšās gliemežu čaulas tiek apstrādātas un pārdotas kā suvenīri.

Neapšaubāmi daudzas sugas lauksaimnieki uzskata par kaitēkļiem lauksaimniecībai. Ir sugas, kas bojā labības sējumus, jo barojas ar graudauga saknēm. Ir sugas, kas lielos daudzumos noēd dažādu augu lapas un augļus.
lv.wikipedia.org