Garlapu veronika (Veronica longifolia)

Garlapu veronika - Veronica longifolia L.

Garlapu veronika - angliski: garden Speedwell; vāciski: Langblättriger Blauweiderich; zviedru: strandveronika; igauņu: pikalehine mailane; lietuviešu: ilgalapė veronika; krievu: вероника длиннолистная


Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-130 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, apakšdaļā kails, augšdaļā apmatots, vienkāršs vai zaro ziedkopā. Lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas (ga 3-15 cm, pl 1-4 cm), uz stublāja mieturos pa 3 vai 4, dažreiz pretējas. Lapas mala asi zāģzobaina, gals smails, kāts īss. Ziedkopa - blīvs ķekars (ga 5-25 cm) stublāja (stāvu zaru) galā, atgādina vārpu. Seglapas īlenveidīgas, garākas nekā ziedkāts. Kauss četrdaļīgs, īsāks nekā zilais vainags (ga 0.5-0.7 cm). Auglis - kaila pogaļa ar jomu. Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Izplatība:
Mainīga izskata kalnu un ziemeļu apvidu suga Eirāzijā, vietumis sastopama arī Ziemeļamerikā.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Grupas ūdenstilpju palienē, mitrās pļavās, krūmājos un grāvjos. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni mitrās augsta zelmeņa līdzenumu un upju palieņu pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Molinietalia.

Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga vārpu veronikai (V. spicata), taču viegli atšķirama pēc lielāka auguma, atšķirīgiem biotopiem (tie nav sausi meži un sausas pļavas), lapas mieturī, lapas mala asi zāģzobaina (nevis strupi zāģzobaina).
www.latvijasdaba.lv