Gandrenes (Geranium)

No gandrenēm (Geranium) ļoti bieži pļavās, mežos, grāvjos sastopama pļavas gandrene (Geranium pratense) – augs ar dakšveidīgi zarotu, 20 - 70 cm garu, stāvu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, ar gariem kātiem, 6 - 12 cm garas un 8 - 16 cm platas, līdz pamatam šķeltas rombiski olveidīgās daļās. Stublāja vidus daļā lapu plātnes dalītas 5 daļās, bet augšējās ir trīsdaļīgas. Ziedi violeti rožaini, pirms izplaukšanas nolīkuši, ziedu laikā stāvi, bet augļiem ienākoties – atkal nolīkuši. Zied no VI - VIII. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mežos, mežmalās un krūmājos aug meža gandrene (Geranium sylvaticum). Tās rozetes lapas nierveidīgi ieapaļas, dziļi šķeltas 5 - 7 platās, gandrīz rombiskās daļās. Vidējās lapas šķeltas 5 daļās. Ziedi sārti violeti. Zied no VI - VIII. Ziedu kāti pēc noziedēšanas stāvi. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mitrās pļavās, grāvjos, mežos, krūmājos ļoti bieži aug purva gandrene (Geranium palustre) – augs ar nedaudziem, stāviem vai paciliem, 30 - 70 cm gariem stublājiem. Rozetes un vidējās lapas 4 - 8 cm garas un 6 - 12 cm platas, dziļi šķeltas 5 - 7 rombiskās daļās. Augšējās lapas parasti trīsdaļīgas. Ziedi violetsarkani. Zied no VI - IX. Augļi 2 - 2,5 cm gari.

Dārzos, laukos, nezālienēs, ceļmalās, it īpaši smilšainā augsnē, bieži sastopama sīkā gandrene (Geranium pusillum) – vien- vai divgadīgs augs ar 10 - 40 cm garu, stāvu vai pacilu, zarainu stublāju. Apakšējās lapas saglabājas tikai pārziemojušiem augiem. Stublāja lapas 2 - 3 cm garas un platas, dziļi šķeltas 5 - 7 daļās. Ziedi gaiši violeti. Zied no V - IX.

Gaišos sausos mežos un krūmājos, it sevišķi dienvidu nogāzēs, diezgan bieži sastopama asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) – daudzgadīgs augs ar 20 - 50 cm garu, stāvu un zarainu stublāju. Lapu plātne ieapaļi sirdsveidīga, 4 - 9 cm gara un plata, līdz pašam pamatam šķelta 5 - 7 daļās. Ziedi purpura vai asinssarkani, pa vienam 2 - 10 cm garos kātos lapu žāklēs. Zied no VI - VIII.
latvijas.daba.lv