Gaišzilā krāšņspāre (Coenagrion puella)

Gaišzilā krāšņspāre (Coenagrion puella) ir krāšņspāru dzimtas (Coenagrionidae) suga, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera). Eiropā tā ir plaši izplatīta krāšņspāre, kas pie dažādām ūdenstilpēm ļoti bieži sastopama arī Latvijā.

Gaišzilā krāšņspāre ir neliela auguma spāre, tās ķermenis ir smalks un slaids. Ķermeņa garums ir 30-36 mm, spārnu izplētums apmēram 41 mm. To lielās fasetacis ir novietotas tālu viena no otras, ar plašu atstarpi.

Tēviņa galva, acis un ķermenis ir gaiši zils ar melniem rakstiem. Katrs ķermeņa segments atdalīts ar šauru, melnu joslu. Uz vēdera otrā posma ir melns "U" veida zīmējums, kas nesaskaras ar atdalošo melno josliņu. No trešā līdz piektajam segmentam melnā josla ir šaurāka, tad sestajam segmentam melnā josla ir platāka, bet septītais segments ir gandrīz melns, ar šauru zilu josliņu. Astotais un devītais segments ir gaiši zili, kas asi kontrastē ar blakus segmentiem. Augšpusē uz devītā segmenta paša gala ir neliels, melns plankumiņš.

Mātītes melnie raksti ir līdzīgi tēviņa rakstiem, bet tās ķermenis var būt pelēkzaļš, zaļš vai zilizaļš. Melnās joslas ir platas un dominējošas, bet krāsainās šauras.

Kāpurs
Gaišzilās krāšņspāres kāpurs var būt dažādos toņos no brūna līdz zaļam ar brūniem spārnu aizmetņiem. Uz katras kājas augšējā posma divas tumši brūnas joslas. Kāpurs dzīvo zem ūdens 1 - 2 gadus. Ziemeļos to attīstība ir lēnāka.

Uzvedība
Gaišzilās krāšņspāres parasti uzturas augu tuvumā, kas aug gar ūdenstilpes krastiem, un reti lido virs atklāta ūdens klajuma. Visbiežāk tās var novērot jūnijā un jūlijā. Ik pa laikam var novērot sapārojoties pieaugušos indivīdus.

Pārošanās laikā, lai arī šī suga kopumā nav īpaši teritoriāla, svešie tēviņi tiek padzīti. Gaišzilās krāšņspāres paliek saķērušās kopā arī pēc sapārošanās. Kamēr mātīte dēj olas, tēviņš, joprojām pieķēries mātītei, ieņem vertikālu pozīciju un sargā mātīti, uzmanot apkārtni no ienaidniekiem. Pēc izlīšanas no kāpura ādas gaišzilās krāšņspāres dzīvo 5 - 6 dienas.

Gaišzilā krāšņspāre Latvijā rada maz pēcnācēju, jo inficēta ar lielu skaitu ektoparazītu. Toties pēcnācēji ir lielāki pēc izmēra. Tādā veidā mātīte kompensē samazināto pēcnācēju skaitu, radot kvalitatīvāku reproduktīvo iznākumu.
lv.wikipedia.org