Gada staipeknis (Lycopodium annotinum)

Gada staipeknis – Lycopodium annotinum L.

Gada staipeknis – angliski: interrupted Clubmoss; vāciski: Sprossender Bärlapp; zviedru: revlummer; igauņu: kattekold; lietuviešu: pataisas varinčius; krievu: плаун годичный

APRAKSTS:
Mūžzaļa staipekņu dzimtas suga ar garu (līdz 2 m), gulošu, sakņojošos stublāju un stāviem (ga 10-15 cm) zariem. Lapas sīkas (ga 0.5-0.8 cm), uz stublāja un zariem pamīšus, tām nav bezkrāsainas smailes. Strobili vālveida, parasti pa vienam, sēdoši zaru galā, negatavi zaļi, gatavi blāvi dzelteni. Sporas nogatavojas jūlijā, augustā.

IZPLATĪBA:
Plaši Eirāzijas un Ziemeļamerikas mežu joslā.
Latvijā bieži visā valstī.

BIOTOPI:
Dažādos skujkoku un platlapju – skujkoku mežos. Visbiežākā staipekņu suga Latvijā. Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Populācijas negatīvi ietekmē augu izraušana dekoratīvo vītņu pagatavošanai. Pašatjaunojas tikai ilgstošā laikā.

ĪPAŠAS NORĀDES:
Dekoratīvs augs. Ārstniecības augs. Ļoti līdzīgs mainīgajam staipeknim (L. dubium; sk. sugas aprakstu). Līdzīgs arī vālīšu staipeknim (L. clavatum). Atšķirams pēc sēdoša (ne kātaina) sporu sastata zara galā un parasti viena strobila (vālīšu staipeknim strobili parasti 2).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.
www.latvijasdaba.lv

Gada staipeknis (latīņu: Lycopodium annotinum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Gada staipeknis aug skujkoku (biežāk egļu nekā priežu mežos) un platlapju - skujkoku mežos. Plaši sastopams visā Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu puslodes mežu joslā. Tā ir visbiežāk sastopamā staipekņu suga Latvijā. Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Populāciju negatīvi ietekmē auga izraušana dekoratīvo vītņu pagatavošanai. Pašatjaunojas ļoti ilgstoši. Par šo sugu Latvijā pirmo reizi rakstīja D.H.Grindelis 1803. gadā.

Apraksts
Gada staipeknis ir mūžzaļš, daudzgadīgs augs ar gulošu, ložņājošu stublāju, kas ir līdz 2 metriem garš, un stāviem 10 - 15 cm gariem zariem. Vertikālajiem zariem raksturīgas mazas iežmaugas. Lapas sīkas, vienkāršas un aug pamīšus. Lancetiskās lapas ir 0,3 - 1 cm garas. Strobili vālveida, pa vienam sēdoši katra zara galotnē. Vālītes, kamēr nav nogatavojušās, ir zaļā krāsā, bet, kad nogatavojas, kļūst dzeltenas. Sporas nobriest no jūlija līdz sepetembrim.
lv.wikipedia.org

www.latvijasdaba.lv