Fuksija (Fuchsia)

Fuksijas veido dažādu formu krūmus, retāk kokus. Tie var būt ļoti dažāda lieluma - no 0,70 m līdz 2,5 m. Zari var būt gan stingri un stāvi, gan tievi nokareni. Ziedi var būt vienkārši vai pildīti. Fuksiju sugām zieda vainaglapas un kauslapas ir vienā krāsā, bet šķirnēm tās ir katra savā krāsā. Jaunzēlandē augošā Kotukutuku (Fuchsia excorticata) ir koks, kas var izaugt pat līdz 4 m augstumam. Mūsdienās radīti tik daudz hibrīdi, ka tos ir pat grūti uzskaitīt. Fuksijas ir ideāls augs pakarināmajiem groziem.

1665. gadā Santo Domingo kalna pakajē franču zinātnieks Šarls Plumjē (Charles Plumier) savas trešās ekspedīcijas laikā atklāja jaunu augu. Viņš to nosauca vācu ārsta un botāniķa Leonarda Fuksa (Leonhart Fuchs) vārdā. Pilns latīņu nosaukums Fuchsia Triphylla Flore Coccinea.

Fuksijas dzimtene – Meksika, Peru, Bolīvija. Pārsvarā brīvā dabā tā aug vēsos un miglainos Andu kalnu mežos. Fuksijas sastopamas arī Jaunzēlandē un Taiti salā. Savvaļā fuksijas apputeksnē kolibri, ziedputekšņi no nokareniem ziediem birst uz putna spalviņām un tiek pārnesta uz citiem ziediem.

Dabā ir sastopamas ap 100 fuksiju sugas. Tām ir dažādu krāsu smalki ziedi.