Francija
Francija
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) Parīze (10,2 milj. iedzīvotāju)
Valsts valodas franču valoda
Izveidošana
- Franku valsts 486. gadā
- Rietumfrancija 843. gada 10. augustā
- Monarhijas gāšana 1789. gada 14. jūlijā
- Pirmā Francijas republika 1792. gada 22. septembrī
- Piektā (pašreizējā) Francijas republika 1958. gada 4. oktobrī
Iestāšanās ES 1957. gada 25. martā
Platība
- Kopā 674 843 km²
Iedzīvotāji
- iedzīvotāji 2011. g. 65 821 885
- Blīvums 116/km²
Ģeogrāfija. Francija ir lielākā Rietumeiropas valsts. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Beļģiju un Luksemburgu, austrumos – ar Vāciju, Šveici un Itāliju, dienvidos – ar Spāniju. Francijas krastus apskalo Ziemeļjūra, Lamanša jūras šauruma, Atlantijas okeāna un Vidusjūras ūdeņi. 7 % no teritorijas atrodas augstāk par 1000 m atzīmi. Visaugstākie un jaunākie kalni ir Francijas Alpi, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, pie Itālijas robežas. Vairāk nekā 100 šā vērienīgā kalnu masīva virsotņu augstums pārsniedz 3000 m. Starp tām augstākā virsotne Eiropā – Monblāns (4807 m). Lieluma ziņā otrais kalnu masīvs ir Francijas dienvidos esošie Pireneju kalni, kas atdala Franciju no Spānijas. Ir arī zemāki, mežiem apauguši kalni - Jura, Vogēzi, Ardēni un Centrālais masīvs. Francijas zemieņu teritorijā ir četru upju baseini — ziemeļos Sēna, uz rietumiem plūstošās Luāra un Garonna, visbeidzot, Rona, kas no Ženēvas ezera ietek Vidusjūrā.
Ļoti plašu teritoriju aizņem līdzenumi – 60%. Līdzenumos ir divu veidu ainavas: „atvērtie lauki” un „krūmāji”. Atvērtie lauki ir daudzas viensētas vai divsētu mājas (piemēram, tāpat kā Zemgalē); Krūmājos ir nelieli ciemati ar milzīgām teritorijām apkārt.
Dabas resursi: Derīgo izrakteņu karte Francijā ir viena no raibākajām ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Ziemeļaustrumos atrodas ievērojamas dzelzs rūdas, akmens, kālija un akmeņogļu atradnes. Alumīnija ražošanā izmantojamā boksīta rezerves ir valsts dienvidos – tiešā Alpu upju tuvumā, kas dod lētu hidroenerģiju. Gāzes un naftas ieguvi veic valsts dienvidaustrumos. Urāna ieguves ziņā Francijai Eiropā pieder līderpozīcijas, bet dzelzs rūdas ieguvē – ceturtā vieta.
Klimats: Francijas reljefs un klimats mainās virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Mērens jūras klimats, austrumos pārejošs uz kontinentālu, Vidusjūras piekrastē – subtropisks. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +20°C līdz +25°C. Ziemas ir mitras un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir +7°C, bet biežāk- no 0°C līdz +5°C. Ziemeļfrancijai raksturīga viegli viļņota zemes virsma un vēss, mitrs klimats, savukārt iekšējos rajonus saposmo Centrālā masīva kalni. Dienvidos Vidusjūras klimata ietekmē ir sauss un silts, bieži sastopamie lavandas lauki veido tipisku Provansas reģiona ainavu. Izcirsto mežu vietā šeit aug mūžzaļo cietlapju krūmi.
Administratīvais iedalījums. Francija iedalīta 26 reģionos, no kuriem 22 atrodas Eiropā un 4 ir aizjūras teritorijas. Reģioni, savukārt, sadalīti departamentos. Kopumā Francijā ir 100 departamenti. Lielākā daļa ziemas kūrortu atrodas Savojā (Savoie), Augšsavojā (Haute Savoie), Izērā (Isère) un Augstajos Alpos (Hautes-Alpes).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits ir apmēram 63 milj. Šajā ziņā Francija ieņem trešo vietu Eiropā, aiz Krievijas un Vācijas. Vairāk nekā 8 % iedzīvotāju ir imigranti. Apmēram 1,7 milj. – itālieši, spāņi, portugāļi, poļi, vairāk nekā 2 milj. – ieceļotāji no bijušajām Francijas kolonijām Āfrikā (Marokas, Alžīrijas, Tunisijas) un citām Āfrikas valstīm, apmēram 0,8 milj. – ieceļotāji no Āzijas. Pēdējā laikā Francijas iedzīvotāju skaits galvenokārt pieaug uz imigrantu un viņu ģimeņu rēķina. Šī iemesla dēļ francūži uzskata, ka imigrantu pieplūdums pakāpeniski jālikvidē.
Ekonomika. Vispārējāekonomikas apjoma ziņā Francija ieņem piekto vietu pasaulē, bet lauksaimniecības produktu eksporta ziņā - otro vietu pasaulē. Jau neskaitāmus gadus tūristu apmeklējumu skaita ziņā Francijai pieder līderpozīcijas pasaulē: gadā valsti apmeklē apmēram 80 milj. tūristu, un šis skaitlis pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu.
Galvenās saimnieciskās nozares: autorūpniecība, elektrotehniskā rūpniecība, kuģubūve un aviobūvniecība. Pasaulē plaši pazīstama ir Francijas ķīmiskās rūpniecības produkcija, sākot ar sintētisko šķiedru, plastmasu, mēslojumu, automašīnu riepām un beidzot ar ārstniecības līdzekļiem un parfimēriju. Kopš neatminamiem laikiem pasaulē slavens ir Francijas tekstils un trikotāža, šūtās modes preces, galantērijas preces, dārgas rotas. Kodolelektroenerģijas ražošanas jomā Francija ieņem otro vietu pasaulē, šajā jomā piekāpjoties tikai ASV.
Paradoksāli, taču pēdējos 30 gados Francijā gandrīz katrs desmitais iedzīvotājs ir bezdarbnieks, tomēr tas valstij netraucē konkurēt pasaules tirgos.
