Flokši

Flokši ir daudzgadīgi augi, kas pie mums ieceļojuši no Ziemeļamerikas kontinenta, kur tie aug arī savvaļā. Tie šķiet ļoti veiksmīgi pielāgojušies mūsu klimatiskajiem apstākļiem un palikuši uz dzīvi mūsu dārzos. Patiesi universāli dažādu ziedu krāsu un augumu augi, ar ļoti patīkamu saldu aromātu. Teicami iztur aukstās ziemas un arī pēdējo gadu sevišķi karstās vasaras. .

Flokši ir daudzgadīgi augi un vienā vietā var augt daudzus gadus. Tie spēj apburt ar savu noslēpumaino, saldo smaržu un priecēt mūs gandrīz visā vasaras garumā desmit un vairāk gadus no vietas. Nav jābūt profesionālam dārzkopim, lai ar pavisam pieticīgām pūlēm panāktu bagātīgu ziedēšanu. Flokši vienlīdz labi augs gan sausākā, gan mitrākā dārza augsnē, gan pilnā saulē, gan pusēnā, ilgstoši priecējot ar košiem ziedu čemuriem, veidojot pievilcīgus krāsu akcentus jebkurā dārzā. Akmensdārzos tie ļoti labi saderēsies ar citiem krāšņumaugiem. .

Stādījumos augsni būtu vēlams nedaudz piesegt ar mulčas materiāliem. Tas karstajās, sausajās vasarās labāk un ilgāk saglabās vajadzīgo mitrumu augsnē. Stādījumus laistīt nepieciešams tikai sevišķa sausuma apstākļos, pie kam to vajadzētu darīt reti, bet bagātīgi. Vienkāršākais un labākais mēslojums flokšiem ir koku pelni. .

Flokšus pavairo ar stādu dalīšanu. To vienādi veiksmīgi var darīt gan vēlā rudenī, gan agrā pavasarī. Pavairot var arī ar jauno dzinumu spraudeņiem pavasarī. Agro flokšu šķirnes sāk ziedēt jau jūlijā, bet vēlās augusta beigās, septembra sākumā. .

Lai flokšiem veicinātu krāšņāku un ilgstošāku ziedēšanu, tiem nepieciešams noziedējušās ziedu skaras nogriezt, lai aktīvāk veidotos sānu dzinumi un ieriestos jaunie ziedpumpuri. Rudenī vecie dzinumi jānogriež līdz pašai zemei, tad pavasarī tie bagātīgāk sakuplos. .

Flokšu galvenais ienaidnieks ir miltrasa. Pārlieku liels mitrums augsnē var būt priekšnoteikums miltrasas attīstībai. Tad tos ir nepieciešams miglot ar attiecīgiem fungicīdiem, kuri ir pieejami dārzkopības veikalos. Mūsu flokšu stādījumos jau gadiem ilgi miltrasas postījumi nav novēroti, jo tiek audzētas sevišķi miltrasas izturīgas šķirnes.
daugmaleslilijas.lv

Uzskata, ka flokši ir pieticīgi un izturīgi. Pēdējā īpašība gan vairāk attiecas uz daudzgadīgajām sugām, bet tiek audzētas arī viengadīgās. Lai gan šiem augiem ir atšķirīgs augstums un pumpuru attīstīšanās laiks, ziedu uzbūve ir līdzīga – tiem visiem ir piecas ziedlapiņas. Flokšu ziedlapiņas mēdz būt rozā, violetas, karmīnsarkanas, bet retāk arī baltas un zilas. Dažu flokšu ziediem vidiņi ir kontrastējošā krāsā.

Augu sugas un šķirnes.
Aslapu floksis (Phlox subulata) ir pazīstamākā starp klājeniskajām sugām. Auga dzinums klāj stingras, ziemzaļas lapas. Aslapu flokši veido blīvus, 10-15cm augstus spilvenus. Visskaistāk augi izskatās maijā un jūnijā, kad tos pārklāj balti, rozā vai violeti ziedi. Ceri pēc 4-5 gadiem parasti vidū kļūst kaili. Šo procesu var aizkavēt, katru gadu pēc noziedēšanas, saīsinot auga dzinumus. Ja tie tomēr vairs nav pietiekami dekoratīvi, tad nāksies augus atjaunot. To vislabāk var izdarīt ar spraudeņiem. Augustā nogriež 3-4cm garus dzinumu fragmentus un apsakņo kastē ar mitrām smiltīm. Ja ziema ir auksta un bez sniega, aslapu flokši jāapsedz ar skujām.

Stīgojošais floksis (Phlox solonifera) ir līdzīgs aslapu floksim, tomēr tā ziedkopu dzinumi ir augstāki (25cm). No maija līdz jūnijam attīstās zili, bāli violeti vai rozā ziedi. Augs izplatās ar stīgām. Šos flokšus arī var pavairot, dalot cerus.

Kanādas floksis (Phlox Divaricata) veido retus ložņājošu dzinumu cerus, bet ziedkopu dzinumu augstums ir 25-45cm. Maija biegās parādās rozā vai zili ziedi. Augus pavairo dalot.

Sniega floksis Phlox Covillei veido zemus spilvenus un zied maija beigās un jūnijā. Šis floksis ir samērā rets un labi aug akmeņdārzā. To pavairo ar spraudeņiem vai sadalot mātesaugu.

Skarainais floksis (Phlox Paniculata) ir pelnījis goda nosaukumu – lauku dārzu valdnieks! Ziedošus skarainos flokšus no jūlija līdz septembrim var ieraudzīt gandrīz katrā lauku dārzā. Ziedi, atkarībā no šķirnes, parādās 70 līdz 120cm garu, taisnu dzinumu galos. Augs ir pieticīgs, labi jūtas saulainā vietā un pusēnā. Skarainanie flokši labi pacieš sausumu, ir ilggadīgi un zied katru gadu. To ziedi patīkami smaržo.
Šie flokši mēdz paši iesēties, bet sējeņiem ziedi var būt dažādās krāsās. Skarainos flokšus var pavairot, arī dalot cerus (pēc noziedēšanas).

VIENAI SEZONAI!
Viengadīga, katru gadu ar sēklām pavairojama suga ir Dramonda floksis (Phlox drummondii). Tas ir līdzīgs skarainajam floksim, bet krietni zemāks (30-50cm). Dramonda floksi var stādīt saulainā vietā, savukārt šķirnes ar nedaudz nokareniem dzinumiem un miniatūrās šķirnes (15-20cm) vislabāk stādīt puķupodos un kastēs. Lai šie flokši jūnijā varētu uzziedēt, sēklas kastītē uz palodzes jāiesēj jau martā vai maijā jāpērk dēsti.

Visjaukākais selekcionāru sasniegums ir Surphlox. Tas radīts, krustojot dažādas flokšu sugas. Augs paredzēts saulainam balkonam un ir piemērots stādīšanai pakarināmos puķu podos. Dobē tas klājas pa zemi. Surphlox ziedi ir balti, rozā un karmīnsarkani, arī ar kontrastkrāsas vidiņiem. Šie flokši ir nopērkami tikai kā dēsti.
www.eva.lv