Filipa Halsmana piemiņas zīme

Filipa Halsmana bronzas skulptūra (piemiņas zīme) uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sienas Skārņu ielā 10/20, Rīga

Piemiņas zīme ir Tēlnieka Grigorija Polocka dāvana Rīgai.

Filips Halsmans (Philippe Halsman)
(dzimis Rīgā 1906. gada 2. maijā. Miris 1979. gada 25. jūnijā Ņujorkā.)

 Viens no ievērojamākiem 20. gadsimta 40. - 70. gadu fotogrāfiem, kas pasaules slavu iemantojis ar dažādu valstu izcilu kultūras darbinieku, intelektuāļu un politiķu parādes un psiholoģiskajiem portretiem. Viņa fotogrāfijas vadošajos ASV žurnālos lielā mērā veidoja priekšstatu par amerikāņu sabiedrības labklājību, optimismu un pašpārliecinātību.

 Filips Halsmans dzimis Rīgā, ebreju zobārsta Maksa Halsmana (Max Halsman) un skolotājas Itas Grintuhas ģimenē. Ap 1921. gadu viņš sāk fotografēt savus draugus un ģimenes locekļus. 1924. gadā beidz vidusskolu un sāk studēt Drēzdenes universitātē inženierzinātnes.

 1930. gadā Halsmans pārceļas uz dzīvi Parīzē, kur sāk strādāt kā fotogrāfs. Viņa darbi tiek publicēti žurnālos Vogue, Vu, un Voilà. Ievērību viņš gūst ar Andrē Malro (André Malraux), Pola Valerī (Paul Valery), Žana Penlēva (Jean Painleve), Marka Šagāla (Marc Chagall), Andrē Žida (André Gide), Žana Žirodū (Jean Giraudoux), Le Korbizjē (Le Corbusier) portretiem.

 1940. gada rudenī Halsmans emigrē uz ASV un apmetas uz dzīvi Ņujorkā. 1941. gadā iepazīstas ar Salvadoru Dalī, ar kuru veidojas radoša sadarbība vairāk kā 30 gadu garumā.1942. gadā sāk strādāt arī kā modes un žurnālu fotogrāfs. 1945. gadā tiek ievēlēts par Amerikāņu žurnālu fotogrāfu biedrības (American Society of Magazine Photographers ) pirmo prezidentu. No 1946. līdz 1949. gadam fotografē pazīstamo dejotāju Martu Grehemu (Martha Grehem) un viņas kompānijas iestudējumus, kā arī rada Alberta Einšteina, Salvadora Dalī un franču komiķa Fernandela portretus.

 1951. gadā apmeklē Eiropu un fotografē Marku Šagālu (Mark Chagall), Brižitu Bardo (Brigitte Bardot), Anrī Matisu (Henri Matisse), Annu Manjāni (Anne Magnani), Vinstonu Čērčilu (Winston Churchill). Kļūst par “Magnum” dibinātāju un biedru. Laikā no1951. līdz 1959. gadam rada fotogrāfiju sēriju “Lēciens” (“Jump”) - vairāk kā 200 pazīstamu cilvēku portreti palēcienā. 1961. gadā fotografē prezidentu Džonu Kenediju, (John F. Kennedy), Robertu Kenediju (Robert F. Kennedy), Robertu S. Maknamaru (Robert S. McNamara), MakDžordžu Bendiju (McGeorge Bundy), Dīnu Rasku (Dean Rusk), Arturu E. Šlēzingeru junioru (Arthur E. Schlesinger Jr.).

 1963. gadā sarīkota plaša Filipa Halsmana darbu retrospektīva Smitsona Institūtā (Smithsonian Institution)Vašingtonā. 1969. gadā kļūst par prezidenta Ričarda Niksona (Richard M. Nixon) oficiālo fotogrāfu. 1970. gadā iznāk albūms "One-hundred the Life cover". 1975. gadā Halsmans saņem Amerikas žurnālu fotogrāfu biedrības balvu par mūža ieguldījumu fotogrāfijas attīstībā. 1979. gadā Ņujorkā Starptautiskā Fotogrāfijas centra (International Center of Photography) dibinātājs Kornels Keps (Cornell Capa)  izveido plašu Filipa Halsmana darbu ceļojošo izstādi, kas rādīta ASV astoņus gadus.

 Filipa Halsmana fotogrāfijas redzamas daudzu valstu muzejos un galerijās.
www.kultura.lv