Eversmuiža

   Eversmuižas apbūves kompleksā ietilpst 1680. gadā klasicisma stilā celtā, vēlāk pārbūvētā kungu māja, vārtu ēka, kalpu māja, un saimniecības ēkas, no kurām vairākums ir drupu stāvoklī. Kungu mājas apjomu veido divstāvu mūra ēka. Vēlāk pārbūvēts 2. stāvs, mainīta jumta konstrukcija. Interjerā saglabājušās dažas oriģinālās durvis ar aplodām. Ēkā ir kamīns no muižas laikiem. Ēkai apkārt bijis mūra žogs, kas saglabājies fragmentāri.

   17.gs. Eversmuiža piederēja muižnieku fon Karnicku dzimtai. Polijas karalis Zigmunds III piešķīra muižas zemi par militāriem nopelniem poļu magnātam Kasperam Karnickim, ar kuru tad aizsākās 200 gadu ilgā grāfu Karņicku ēra Eversmuižas vēsturē, un kurš būvējis Pili-pirmo mūra ēku Ludzas apriņķī.  Ap 1784. gadu muiža nonāca grāfienes fon Borhas valdījumā, 1828.gadā –Rozenšildu fon Paulinu īpašumā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Eversmuižā saimniekoja ģenerālis Ričards fon Mevess, bet ar 1933. gadu - Karls Gustavs Kruders.

   Mūsdienās pils nodota Ciblas vidusskolas rīcībā - tiek izmantota kā internāts, tūristiem noteikti būtu jāapmeklē muižas ēkā iekārtoto Ciblas novadpētniecības muzeju. 18.-19.gs muižas apbūve ir Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis
(http://www.ciblasnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=320&Itemid=299)