Equisetaceae

Kosu klasi (latīņu: Equisetopsida) pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum). Pasaulē pazīstamas 16 sugas un 19 hibrīdsugas, no kurām Latvijā aug 10 sugas un 3 hibrīdsugas. Daudzas kosu sugas ir kosmopolītiskas, kas izplatītas lielās platībās Eirāzijā, Amerikā un Āfrikā, kā arī daudzās salās.

Kosas ir daudzgadīgi lakstaugi. Augsnē kosas attīsta sakneņus, no kuriem atzarojas daudz sīku sakņu. Sakneņi pārziemo, dažām kosu sugām (ziemzaļām) ziemo arī stublājs. Atsevišķām kosu sugām veidojas arī bumbuļi kā rezerves barības vielu krātuves. Stublāji stāvi, ar dobiem posmiem, galvenokārt zaroti. Lapas pa 3 – 30, sakārtotas mieturos, saaugot veido zobainas makstis ap stublāju mezgliem. Sporas attīstās sporofītu sastatos (vārpās) stublāju galos. Kosām raksturīga paaudžu maiņa. Vairojas ar sporām un veģetatīvi ar sakneņiem.

Mitros, mālainos tīrumos aug tīruma kosa, mežmalās un pļavās – pļavas kosa, purvainās vietās – purva kosa, mežos – meža kosa, bet ūdeņos – upes kosa. Tīrumos augošās kosas ir nezāles. Ja tās ir pļavu zelmenī, siens kļūst mazvērtīgs. Atsevišķas kosu sugas (purva kosa, upes kosa) mājdzīvniekiem pat indīgas. Ar kosām krāso dziju, pulē koku, tīra traukus u.c. Virszemes dzinumi pa lielākai daļai cieti, asi, jo stublāja epidermā daudz silīcija dioksīda. Kosās ir kalcijs (līdz 10%), kālijs, akonītskābe (ekvisetskābe), askorbīnskābe (0,15%), karotīns (5 mg %), sveķi, miecvielas, skābeņskābe, ābolskābe, rūgtvielas u. c. Tautas medicīnā kosas lieto iekšējās asiņošanas apturēšanai, locītavu reimatisma, astmas, artēriju sklerozes, plaušu un kaulu tuberkulozes, urīnpūšļa un nieru iekaisuma ārstēšanā u.c. Lielā kosa un meldru kosa ir iekļauti Latvijas aizsargājamo augu sarakstā.

www.lv.wikipedia.org