Embūtes senleja

Embūte bijusi sena kuršu apdzīvota un sakrāla vieta. 1243. gadā tā pirmo reizi minētā “Atskaņu hronikā”. Vietvārdam Embūte vairāki skaidrojumi: somugru valodās – “Mātes pods”, vieta, kur pēc leduslaikmeta bijis patvērums visai dzīvai radībai, jo Embūtes ieleja atgādina lielu trauku; embotiņi – mežrozītes, meža ķiploki, saulrieteņi.

Embūtes ielejas diametrs aptuveni 4 kilometri, ielejas dibens aptuveni 100 metri virs jūras līmeņa, no visām pusēm vairākus desmitus augsti pauguri. Plūst Lankas un Dzeldas upītes, strauti un avoti. Senlejā atrodas vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi: Embūtes kuršu pilskalns, augstākais Kurzemē, saukts arī par Induļa kalnu; Joda leja – laukums, kur atradusies kuršu senpilsēta; Joda dambis – aptuveni 100 metrus garš, 2 metrus augsts, 6 metrus plats zemes uzbērums; Embūtes viduslaiku pils celta kā mūra bīskapa pils ap 1265. gadu, saukta arī Bruņinieku pils, nodedzināta 1918. gadā; Embūtes baznīca, iesvētīta 1684. gadā, nopostīta Otrā pasaules kara beigās.

Zīmes izgatavota 20. gadsimta 80. gados. Daļa no zīmēm nav saglabājušās līdz mūsdienām, citas ļoti sliktā stāvoklī.
www.zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu