Embūtes ekotūrisma informācijas centrs
Restaurētā Embūtes muižas ēkā atrodas labiekārtota tūrisma mītne un Embūtes tūrisma informācijas centrs.
embute@dienvidkurzeme.travel
+371 26626307
www.dienvidkurzeme.travel
Embūte 1, Embūtes pagasts, LV-3436
Šeit ir apskatāmi Latvijā vienīgie Embūtes reljefa un tūrisma objektu maketi. Tāpat visu cauru gadu interesentiem tiek piedāvātas dažādas ekspozīcijas, fotogrāfiju izstādes, pašgatavoto zobenu kolekcijas. Viesiem ir iespējams iegādāties dažādus tematiskos suvenīrus, nogaršot Embūtes gotiņas konfektes.
Pēc iepriekšējas vienošanās Embūtes tūrisma informācijas centrs piedāvā gida un velo gida pakalpojumus, kur tūristi tiek iepazīstināti ar dabu, vietējām leģendām, vēsturi. Iespējams iznomāt velosipēdus, laivas. Ar Embūti tradicionāli saistās Raiņa traģēdija „Indulis un Ārija” – skolu grupām iespēja rīkot mācību ekskursijas brīvā dabā, apmeklējot ar lugas leģendu saistītās vietas.
Embūtes TIC apkārtne ir lieliski piemērota dažādu nometņu un plenēru rīkošanai.
Vieta piemērota atpūtai, mieram un harmonijai klusā un nomaļā vietā. Ēkas abos stāvos ir labiekārtotas istabiņas, kur kopā var pārnakšņot 24 viesi. Katrā stāvā pieejama koplietošanas duša un tualetes. Pirmā stāvā telpas piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ēkā ir labiekārtota virtuve ar atpūtas istabu, kur katrs pats sev var pagatavot ēdienu.
Ēkā atrodas arī svinību zāle līdz 50 personām, ko pēdējos gados aktīvi izmanto kāzu un dažādu ģimenes svinību svinēšanai.
Pagalmā ir lapenīte ar piknika vietu. Apkārtnes teritorija lieliski piemērota pastaigām, nūjošanai, velo braukšanai, slēpošanai. Embūtes dabas parkā varēsiet izstaigāt ekotaku, iepazīties ar dabas parkā esošajiem dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem.
Embūtes muižas vēsture
Sākotnēji šīs Embūtes dzīvojamās ēkas vietā bijusi Embūtes pils – Kurzemes bīskapijas pils, kas celta 1245.,1249. vai 1265. gadā. 13. gadsimtā pils neilgi atradās ordeņa rokās, bet jau tā paša gadsimta beigās pils atkal nonāca bīskapa rokās. Pili par savu mitekli izvēlējušies vairāki bīskapi. Un kopš 16. gs. Embūtes pils vairākkārt tikusi izlēņota.
Kopš 17. gs. Embūte pils kļuva par lielas muižas centru un muižnieku mitekli. Tiek uzskatīts, ka pils nopostīta Ziemeļu kara laikā.18. gs. kādā no muižas inventāriem ir minēts, ka no pils saglabājušies vairs tikai aizsargmūri. Embūtes muižas dzīvojamā ēka uzcelta 18. gadsimtā uz vecās pils mūriem, tā paplašināta 19. gadsimtā, nojaucot vienu no pils vecajiem vārtu torņiem. Pēdējā pils īpašniece bija barona Hansa fon Hāna atraitne. Jau kopš 17. gadsimta Embūtes muiža ir privāta muiža ar atbilstošu saimniecisko izmantošanu, kurā notikušas pils un saimniecisko ēku pārbūves. 1919. gadā, bermontiešiem atkāpjoties, muižā izcēlās ugunsgrēks. Tiek uzskatīts, ka muižu aizdedzinājusi pati baronese Hāna. Muižas ēkas vēlāk netika atjaunotas. Agrārreformas gaitā muiža sadalīta 64 daļās, muižas centrs nesadalīts izrentēts. Pēc Otrā pasaules kara vietējais holhozs pils akmeņus izmantoja būvmateriālos. Mūsdienās pilsdrupas ir pamestas un ieaugušas krūmos.
www.zudusilatvija.lv
