Eklektisms

Vārdu „eklektisms” attiecina uz dažādu stilu sajaukumu. Eklektisms attiecas ne tikai uz mākslas stilu, bet arī dažādu idejisko virzienu un teoriju mehānisku apvienojumu. Eklektisks var būt gan ēkas arhitektoniskais veidols, gan dzīvokļa iekārtojums, gan pasaules uzskats.

Eklektisma aizsākums meklējams Francijā laika periodā no 1830. līdz 1848. gadam. Klasicisms nonāk strupceļā, un romantisma ietekmē īpaša uzmanība tiek pievērsta pagātnes vērtībām. Visā Eiropā arhitekti sāk projektēt celtnes, kas atgādina viduslaiku pilis, renesanses palaco… Celtņu funkcijas ir citas, arī celtniecības paņēmieni atbilst jaunajiem apstākļiem, toties ārējā forma šķiet tikpat majestātiska un cienīga. Stilizācijas rezultātā izveidojas daudzie neostili.

Jauno ēku tipu (rūpnīcas, dzelzceļa stacijas, īres nami u.c.) arhitektūrā eklektismu izmanto ar nolūku padarīt cēlāku, nozīmīgāku utilitāro celtni. Šādi mēģinājumi dažkārt izskatās pašmērķīgi dekoratīvi. Baznīcu, dzīvojamo namu, sabiedrisko celtņu arhitektūrā tiek panākts visai autentisks rezultāts.

Rīgā eklektisms uzplaukst 19. gadsimta otrajā pusē. Viskrāšņāk tas iezīmējas arhitektūrā. Vēsturisko stilu formas tiek izvēlētas asociatīvi, atbilstoši celtnes funkcijām un vides īpatnībām.

Par visbiežāk būvēto celtnes tipu kļūst īres nams. Tieši šajā lauciņā eklektisms iemirdzas viskrāšņāk un daudzveidīgāk. Vēlme pārspēt citus ar sava nama efektīgumu izraisa īstu sacensības garu. Fasādes kļūst aizvien greznākas un nereti darbojas autonomi no iekštelpu satura un izmantojuma. Celtnes arhitektoniskajā risinājumā nereti tiek izmantots arī vairāku stilu sajaukums.

Eiropas arhitektūrā eklektisms saglabājas līdz Pirmajam pasaules karam. Latvijas teritorijā tas apsīkst ap 1904. gadu.

Par eklektismu mēs nerunājam vien tādēļ, lai papildinātu zināšanas mākslas vēsturē.

Eklektisms bieži vien apmierina nedižciltīgu, bet turīgu ļaužu vēlmi pēc aristokrātiska smalkuma. Ja nav mantots ne tituls, ne muiža, atliek vien adekvātu vidi radīt pašam. Te gan jāuzmanās no pārspīlējumiem, jo izcilu rezultātu no lētas butaforijas nereti šķir tikai viens solis.

Dace Dēliņa-Lipska

www.pilis.lv