Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera)
Latvijas vietējā medus bite (Apis mellifera mellifera L.) dēvēta arī kā Eiropas tumšā bite, Rietumeiropas tumšā bite un Viduskrievijas bite. Gandrīz katram autoram ir sava laika raksturīgs nosaukums.
Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera).
Medusbites jeb medus bites (Apis) ir vienīgā medusbišu cilts (Apini) ģints. Medusbišu galvenā pazīme ir medus ražošana un uzkrāšana, lai gan tās nav vienīgās bites, kas uzkrāj medu. Medusbišu ģints mūsdienās tiek sadalīta 7 sugās, kas savukārt iedalās 44 pasugās.
Medusbišu cilts (Apini)
Medusbišu ģints (Apis)
Apakšģints Apis
Āzijas medusbite (Apis cerana)
Eiropas medusbite (Apis mellifera)
Filipīnu medusbite (Apis nigrocincta)
Kočevņikova bite (Apis koschevnikovi)
Apakšģints Megapis
Lielā medusbite (Apis dorsata)
Apakšģints Micrapis
Mazā medusbite (Apis florea)
Melnā medusbite (Apis andreniformis)
Medusbitēm vasara, kad daudzas puķesir pilnos ziedos, ir ļoti rosīgu darbu laiks. Dažreiz bitēm nākas nolidot pat piecus kilometrus , lai atrastu labu nektāra krātuvi. Bišu visiemīļotākās puķes parasti ir zilā vai sārtā krāsā, pēc tam seko oranžie un dzeltenie ziedi. Šie kukaiņi vāc nektāru, kas atrodas dziļi ziedā, izsūcot to ar savu garo snuķi. To darot, bitēm pie pakaļējām kājām pielīp pulverveida putekšņi. Tad tās nesdamas šīs vērtīgās trofejas, kas nodrošina barību visai lielajai bišu saimei, lido atpakaļ uz savu stropu. Putekšņi ir olbaltumvielu avots, savukārt nektārs tiek pārstrādāts medū, kas satur ogļhidrātus.
Bišu saime ir stingri organizēta kopiena, kurā ir viena bišumāte, līdz 500 traniem (tēviņiem) un 60 000 darbabišu (mātīšu), katra bite veic savu uzdevumu. Kad izlūkbite ir atradusi kādu labu, jaunu nektāra krātuvi, tā sazinās ar citām darba bitēm, lidojot pa apli un vēzējot ķermeņa pakaļējo daļu.
Avots: Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”
Lasīt tālāk
