Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae)
Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae)
Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae). Lakstaugu, koku un krūmu dzimta. Parasti vienmājnieki. Stublājs un lapas bieži satur piensulu. Lapas vienkāršas, nereti reducētas. Raksturīga sarežģītas uzbūves ziedkopa - ciātijs, kurā vīrišķie ziedi katrs ar vienu putekšņlapu atrodas ap ciātija asi, kā galā ir viens nolīcis sievišķais zieds. Pie ziedkopas pamata ir vīkals. Bez tam starp vīrišķajiem ziediem ir zvīņveidīgas augšlapas, bet ap katru ciātiju pie pamata - pieziedlapu vīkaliņš. Auglis - riekstiņu skaldauglis vai pogaļa. Dažādu klimatisko joslu augi, taču pārsvarā tropos un subtropos. Zināmas ap 7030 sugas (aplūkojot dzimtu taksonomiski plašā izpratnē, sugu skaits var pieaugt līdz 8950).
Latvijā 9 sugas. Nezālieņu, pārmitru vietu un mežu sugas: no biežām līdz ļoti retām, ievazātām sugām. Dažās Eiropas valstu florās visus Latvijā sastopamos dievkrēsliņus nodala nevis ģintī Euphorbia, bet gan ģintī Tithymalus.
Šīs dzimtas sugas
Ciprešu dievkrēsliņš (Euphorbia cyparissias L.)
Mazais dievkrēsliņš (Euphorbia exigua L.)
Saules dievkrēsliņš (Euphorbia helioscopia L.)
Purva dievkrēsliņš (Euphorbia palustris L.)
Dārza dievkrēsliņš (Euphorbia peplus L.)
Rīkšu dievkrēsliņš (Euphorbia virgata Waldst. et Kit.)
Vasaras kaņepene (Mercurialis annua L.)
Daudzgadīgā kaņepene (Mercurialis perennis L.)
Līdzīgās sugas
asais dievkrēsliņš (Euphorbia esula L.)
