Eduarda Smiļģa iela, Rīga

Smiļģa Eduarda iela pirmo reizi minēta dokumentos 1861. gadā ar nosaukumu Kalēju iela. 1885.gadā iela tiek pārsaukta par Doretejas ielu. 1921. gadā ielas nosaukums ir latviskots un adrešu grāmatās sastopama ar nosaukumu Dārtas iela. Savu tagadējo nosaukumu Eduarda Smiļģa iela iegūst1966. gadā par godu režisoram un aktierim E. Smiļģim, kas dzīvojis ielas 37./39. namā. Tagad šajā ēkā atrodas Teātra muzejs. Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.
www.citariga.lv

Āgenskalnā, no Meža ielas līdz Mazajai Nometņu ielai. Garums 1150 m. Iela izveidojusies 19. gs. vidū, pirmo reizi minēta 1861 (nosaukums - Kalēju iela). l885 pārdēvēta par Dorotējas ielu. Pirmās Latvijas neatkarības perioda laikā ielas nosaukums latviskots, tā pārdēvēta par Dārtas ielu. 1966 iela nosaukta režisora un aktiera Eduarda Smiļģa vārdā (1890-1966 dzīvoja šās ielas 37./39. namā, tagad Teātra muzejs). Nr.23a 1900-09 dzīvoja folklorists Kr.Barons. Jūgendstila arhitektūras piemineklis ir dzīvojamā ēka Nr.10 (1904, arhitekts J.Alksnis).