Dārziņu atteka

Dārziņu atteka ir bijušas Daugavas gultnes posms, kas robežojas ar mazdārziņiem un Zirņu salu (mūsdienās Zirņu pussala). Daļa attekas ir stipri pārpurvojusies, aizaugusi ar niedrēm un krūmājiem. To veicināja arī bebru darbība. No Salaspils puses attekā ietek kanāls, reizēm ar spēcīgu straumi, kas izvada ūdeni no ūdenskrātuves. Tas iziet cauri attekai un ieplūst Daugavā. Pateicoties mākslīgai ūdens regulācijai, atteka un Daugavas posms pie tās grīvas ziemas laikā nekad pilnībā neaizsalst. Šis apstāklis nodrošina daudzajiem ar ūdeņiem saistītiem putniem labas ziemošanas, kā arī barošanās vietas migrācijas laikā. Plašs niedrājs attekā ir ligzdošanas vieta raksturīgākajām šāda biotopa sugām – lielajam dumpim, bārdzīlītei, niedru strazdam, Seivi ķauķim, u.c. Vasaras otrajā pusē – rudenī šo niedrāju par nakšņošanas vietu izmanto tūkstošiem mājas strazdu. Atteka ir regulāra ziemošanas vieta daudzajiem ūdensputniem, tajā skaitā arī retajiem ziemotājiem, ka lielais dumpis, ūdensvistiņa, dumbrcālis, u.c.
www.ornitofaunistika.com

Grandiozā Rīgas HES būvniecība 1974. gadā izmainīja Daugavas gultni, veidojot seklu atteku, un izdzēsa no kartes Nulpes un Māriņa salas. Daudzveidīgo dabiskas un mākslīgas izcelsmes biotopu dēļ šajās vietās visos gadalaikos koncentrējas daudz putnu, īpaši liela ir ar ūdeņiem saistīto sugu daudzveidība. Ūdens putnu skaits mainās atkarībā no Daugavas līmeņa, kuru ietekmē gan dabas apstākļi, gan Rīgas HES darbība – slūžu regulācija, te atsedzot, te nosedzot barības vielām bagātos sēkļus. Īpašu ievērību ir pelnījusi Dārziņu atteka, kurā ieplūst Salaspils kanāls, jo tā darbības rezultātā ziemā veidojas neaizsalstoša daļa, dodot ziemotāju putniem barības resursus. Šī vieta pēdējos gados ir izpelnījusies putnu vērotāju ievērību, jo ļauj ziemas laikā novērot, piemēram, gulbjus.Kopš 1991. gada Dārziņu- Doles salas teritorijā atzīmētas 202 putnu sugas.
www.apkaimes.lv