Dārza kannas (Canna indica)

Dārza kanna (Canna indica jeb C.generalis) ir ļoti izskatīgs augs, kurš sezonas laikā spēj izaugt vairākus metrus augsts un sakuplot. Dažos mēnešos dārzā var izveidot liela auguma stādījumus, aizpildīt lielus laukumus. Pat iestādītas podā, kannas dārzā radīs neparastu, tropisku noskaņu.

Savvaļā kannas aug Amerikas tropu un subtropu apgabalu purvos un ne tikai. Cieti saturošo sakneņu dēļ dienvidos tā ir izplatīta lauksaimniecības kultūra. Savukārt kannu enerģiskā augšana un noturība pret kaitīgām vielām tiek izmantota ekoloģisku problēmu risināšanā – līdzīgi kā mūsu platuma grādos izmanto niedres. Pārtikai tiek izmantota C.indica ‘Edulis’. Andu kalnos saknes vāc sešus mēnešus pēc stādīšanas. Ražība vidēji 50 tonnu no hektāra. Arī Vjetnamas un Dienvidķīnas pārtikas rūpniecībā plaši izmanto cieti, ko satur kannu saknes.

Dekoratīvās dārza kannas nu jau izplatītas visā pasaulē – līdz pat tālākajiem ziemeļu punktiem, kur vien tām tiek nodrošināta saules gaisma vismaz sešas stundas dienā visu augšanas periodu, pasargājot tās no aukstuma ziemā. Patlaban dārza kannām ir apmēram divi tūkstoši šķirņu. Vienai šķirnei var būt vairāki nosaukumi, piemēram ‘Durban’(‘Phasion’, ‘Tropicanna’).

Bez jau zināmās Canna indica jeb dārza kannas vēl ir daudz kannu sugu. Kā interesantākās var minēt C. flacida(aug Floridas purvos) un C. glauca, no kurām izveidotas kultūršķirnes baseiniem. 

Vārdu kannām devis slavenais dabas pētnieks Kārlis Linnejs, uzskatot, ka tās nākušas no Indijas. Daudz kannu sugu atrasts Amerikas tropu mežos. Tur krāšņie ziedi pievilina kanārijputniņus. Kannu sēklas ir mazas, spoži melnas, akurāti apaļas un ļoti cietas. No tām gatavo juvelierizstrādājumus – auskarus, rokassprādzes un kaklarotas, kombinējot ar sudrabu vai zeltu un pusdārgakmeņiem. Sēklas ir tik blīvas, ka grimst ūdenī. Tās var izmantot arī kā skrotis musketēs un citos šaujamrīkos. Kannu sakneņi ir ēdami, bagāti ar cieti. Ekvadorā un Peru tos izmanto pārtikā. Tie gan ir jāvāra vairākas stundas.

Kannas vislabāk aug saulē labi drenētā smilšmāla augsnē. Saule ir svarīgs faktors dažādu slimību ārstēšanai un profilaksei. Taču ir dažas šķirnes, ko ieteicams stādīt vieglā pusēnā (‘Durban’), bet ēnā iestādītās tumšlapu kannas būs bāli zaļas un trauslas, mazāk izturīgas pret gliemežiem.

Kannas var audzēt gan augsnē, gan traukos. Podā iestādītās kannas būs zemāka auguma, dobē – lielas un raženas. Stādot traukā, jāatceras, ka šī lielā auguma puķe ir ļoti ēdelīga un daudz grib dzert, tāpēc būs jāapkalpo vairākas reizes dienā. Dobē augošās iztiks pašas.

Kannu sakneņus vispareizāk dalīt pavasarī, kad tie apžuvuši. Ja nepieciešams dalīt agrāk, griezuma vietas apstrādā ar ogli. Dala, atlaužot sakni tajā vietā, kur tā vairāk kustas – ar tādu aprēķinu, ali saknei būtu 2-3 pumpuri. Vēlāk ar asu nazi nolīdzina spurainās lauzuma vietas, kā arī izgriež bojātās daļas. Parasti no viena auga nākamajā gadā var iegūt 2-3 jaunus.

Marta sākumā sadalītos sakneņus novieto mitrā augsnē uz uztur +20-25 grādu temperatūru (pēc Celsija). Šajā periodā gaisma nav vajadzīga, bet, parādoties lapām, augi jānovieto tiešos saules staros. Sākumā cenšas nepārlaistīt, bet vēlāk laista biežāk. Līdz izstādīšanas brīdim (pēc salnām) kannu stādus pieradina pie saules. Gadās, ka nepacietīgs dārznieks pamodina kannu pārāk agri. Siltumā augi izstīdz, bet saules gaismas nepietiek. Tad podu ar kannu novieto vēsumā tiešos saules staros. Sargā no tīklērcēm.

Vairāk par kannām lasiet šeit: www.eva.lv

http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=KANNA_-_pu%C4%B7e_trakule_80