Dzīvnieki

Dzīvnieki.

(Angļu val. – animals; Vācu val. – tiere; Krievu val. – животные)

Dzīvnieku pasaule tiek iedalīta divās lielās grupās: mugurkaulniekos un bezmugurkaulniekos.

Gandrīz lielākie un zināmie pasaules dzīvnieki ir mugurkaulnieki. Pie tiem pieder daudzas no ātrākajām un augsti attīstītajām dzīvajām butnēm uz sauszemes, ūdenī un gaisā, proti, zīdītāji, putni, rāpuļi, abinieki un zivis.

Zīdītāji atšķiras no visām citām dzīvnieku sugām ar vienu īpatnību – mazuļi attīstās mātes ķermenī un piedzimst dzīvi. Pie zīdītājiem, piemēram pieder jūrascūciņas, zaķi, zirgi, tīģeri, pērtiķi.

Putnus ir ļoti viegli pazīt – tiem visiem ir spalvas. Lielākā daļa putnu spēj lidot, piemēram, pingvīni.

Rāpuļu ādu aizsargā biezas ragvielas zvīņas, dažiem ir pat biezas bruņas. Rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki, tas nozīmē, ka to ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Ja ir auksts, tie ir lēni un gausi, bet tiklīdz kļūst silts, tie atdzīvojas un sāk kustēties. Rāpuļi, pie kuriem pieskaitāmi bruņurupuči un čūskas, attīstās no olām, kas tiek izdētas uz sauszemes.

Arī abinieki ir aukstasiņu dzivnieki, jo to ķermeņa temperatūra tāpat ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Abinieki – pretstatā rāpuļiem - olas dēj ūdenī, kur tad arī attīstās mazuļi. Pie abiniekiem pieder salamandras, vardes un krupji.

Zivis peld un dzīvo ūdenī, jo spēj zem ūdens elpot. Ar savām žaunām tās ievelk no ūdens tur izšķīdušo skābekli. Taču ir zīdītāji, kas arī dzīvo ūdenī, piemēram vaļi vai delfīni. Šiem dzīvniekiem nav žaunu, tādēļ tiem, lai ieelpotu, ir jāuzpeld ūdens virspusē.

Dzīvnieku pasaules lielākā daļa sastāv no bezmugurkaulniekiem. Pie šīs lielās grupas pieder, piemēram, medūzas, zirnekļi, vēži, kukaiņi, gliemeži, gliemji un tārpi.

Avots: Kerstina Landvēra „Lielais dabas ceļvedis”