Dzēlējods (Culicidae)

Dzēlējodi (Culicidae) ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem.
(http://lv.wikipedia.org/wiki/Dzēlējodi)

Odu mātītes ir asinssūcējas, bet tēviņi sūc nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc zarotajiem taustekļiem. Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kāpuri dzīvo ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā. Tie sastopami arī applūdušos pagrabos. Kāpuri barojas ar planktonu. Latvijā konstatētas 27 odu sugas (pasaulē ~1500 sugas).

Sugām bagātākā ir meža dzēlējodu ģints Aedes, pie kuras pieder tie dzēlējodi, kas masveidā uzbrūk cilvēkam. Tomēr meža dzēlējodu pamatbarība ir sīko zīdītāju un putnu asinis. Cilvēka asinis labprāt sūc arī parastā jeb pagraba oda (Culex pipiens) mātītes. Šī suga bieži novērojama arī pilsētās, kur nereti mitros pagrabos savairojas lielā skaitā. Savukārt malārijods (Anopheles maculipennis), sūcot asinis, var pārnēsāt malārijas plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 20. gadsimta 50. gadu vidū un beigās.
(http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/)