Dzelzenes (Centaurea)

Norās, pļavās un ceļmalās bieži sastopamas dzelzenes (Centaurea), kas pieder Kurvjziežu (asteru) dzimtai (lielākā dzimta Latvijas florā). Tie ir lakstaugi ar vienkāršam vai dalītām lapām. Ziedi sakopoti ziedkopā – kurvītī stublāja galā vai arī saliktā ziedkopā – saliktā skarā, saliktā vairogā vai saliktā ķekarā. Kurvjziežu auglis – sēklenis, kam parasti klāt paliek kausmatiņi, kuri nodrošina augļu izplatīšanos ar vēju. Dažādos biotopos plaši sastopami augi.

No dzelzenes (Centaurea) ģints pazīstamākā suga ir parastā rudzupuķe (Centaurea cyanus), kas kā nezāle bieži aug sējumos un dārzos, retāk ceļmalās vai atmatās. Šim augam parasti ziedi ir zili, reti balti.

Plaši satopama ir pļavas dzelzene (Centaurea jacea). Tās stublājs stāvs vai nedaudz pacils, 10 - 120 (biežāk 30 - 60) cm garš, vienkāršs vai zarains, kails vai ar tīmekļainiem matiņiem. Lapas vienkāršas. Ziedu kurvīši pa vienam zaru galos. Ziedi purpursārti vai purpurvioleti, reti balti. Zied no VI-X. Bieži pļavās, laukos, mežos, ceļmalās, grāvmalās.

Bieži sastopama arī lielā dzelzene (Centaurea scabiosa). Tās stublājs stāvs, 30 - 150 cm garš, no vidus vai augstāk zarains, retāk vienkāršs. Lapas vienkārt vai divkārt plūksnaini šķeltas vai dalītas. Ziedu kurvīši lieli, 2,5 - 4 cm gari, pa vienam zaru galos. Ziedi tumšvioleti, sārti, reti rožaini vai balti. Zied no VI - IX.
latvijas.daba.lv