Dzelzceļa sliežu ceļš

Sliežu ceļš ir sarežģīta inženiertehniska konstrukcija. Tas sastāv no virsbūves — sliedēm, gulšņiem, sliežu stiprinājumiem, pārmijām, balasta un citām sastāvdaļām, kas nodod slodzi sliežu ceļa apakšbūvei — uzbērumam, zemes klātnei, citām mākslīgām būvēm (tiltiem, caurtekām, viaduktiem, estakādēm, tuneļiem). Sliežu ceļš paredzēts speciālam vilces un velkamajam ritošajam sastāvam — lokomotīvēm un vagoniem.

Parasti sliežu ceļam ir divas sliedes (ir arī speciāli viensliedes ceļi). Sliežu ceļa platumu mēra milimetros starp abu sliežu galviņu iekšējām malām. Izšķir platsliežu ceļus (ar platumu, lielāku par 1000 mm) un šaursliežu ceļus (ar platumu, kas vienāds vai mazāks par 1000 mm). Latvijā pārsvarā ir 1520 mm platuma sliežu ceļi. Liepājas tramvaja sliežu platums ir 1000 mm. Latvijā un Baltijas valstīs vienīgās darbojošās pasažieru šaursliežu līnijas Gulbene—Alūksne sliežu ceļa platums ir 750 mm. Arī daudzas kūdras vešanai paredzētas līnijas Latvijā ir ar platumu 750 mm. Pagājušā gadsimta sākumā Kurzemē un Sēlijā tika uzbūvēts sazarots 600 mm šaursliežu līniju tīkls, kas darbojās līdz 60. gadiem. 600 mm dzelzceļa līnija ir uzbūvēta Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā.

Lielākajā daļā Eiropas pieņemtais sliežu platums ir 1435 mm. Ir arī citi platuma standarti, piemēram, Indijā un Pakistānā ir 1676 mm plati sliežu ceļi; tikai nedaudz šaurākas sliedes ir Spānijā un Portugālē (1668 mm).

lv.wikipedia.org