Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)
Dzeltenā stērste (latīņu: Emberiza citrinella; angļu: yellowhammer; vācu: Goldammer; krievu: обыкновенная овсянка) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas Stērstu dzimtas (Emberizidae) putns.
Latvijā parasta un izplatīta ligzdotāja. Rudenī daļa aizceļo uz dienvidiem, bet Latvijā ieklejo stērstes no ziemeļu un austrumu apgabaliem, starp kurām var būt arī pasugas Emberiza citrinella erythrogenys īpatņi. Ziemā koncentrējas pie fermām, elevatoriem, dzirnavām un gar ceļmalām šādu piemērotu barošanās vietu tuvumā. Ligzdo uz zemes, ligzda no zāles stiebriņiem, izklājumā sari. Aprīļa beigās/jūlijā 3-5 olas. Daļējs nometnieks, bet daļa putnu septembrī - oktobrī aizceļo. Garums: 16,5 cm.
Dzeltenā stērstes (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša suga, kas pieder pie stērstu ģints (Emberiza). Tā ir tipiskaVecās Pasaules putnu suga. Dzeltenās stērstes tuvākā radiniece ir priežu stērste (Emberiza leucocephalos). Nesenā pagātnē abas stērstes tika uzskatītas kā viena suga. Tuvu radniecīgas ir arī baltgalvas stērste (Emberiza stewarti) un žoga stērste (Emberiza cirlus).
Izplatība Latvijā
Latvijā dzeltenā stērste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Rudenī daļa aizceļo uz dienvidiem, bet ieklejo stērstes no ziemeļu un austrumu apgabaliem. Ziemā koncentrējas pie fermām, elevatoriem, dzirnavām un gar ceļmalām, piemērotu barošanās vietu tuvumā. Latvijā mājo dzeltenās stērstes nominālpasuga - Emberiza citrinella citrinella. Ziemā reizēm ieceļo Krievijas dzeltenā stērste (E.c.erythrogenys).
Izskats
Dzeltenā stērste ir viens no košākajiem dziedātājputniem mērenajā joslā, nedaudz lielāks par zvirbuli. Tā ir kompakta, ar nelielu galvu un garu asti. Kā jau sēklēdājam dzeltenajai stērstei ir spēcīgs, konusveidīgs knābis.
Dzeltenās stērstes apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņam ir koši dzeltena galva un pavēdere. Uz dzeltenajām krūtīm tumši brūnu vai olīvzaļu spalviņu svītrojums. Tā mugura dzeltenbrūni raibumota, virsaste ruda. Mātīte ir dzeltenpelēka, ar intensīvāk svītrotu pavēderi un sāniem. Jaunie putni līdzīgi mātītēm.
Barība
Vasaras periodā dzeltenās stērstes uzturas pa pāriem, bet ziemas laikā tās veido barus, kas kopīgi barojas un nakšņo. Bari bieži jaukti ar citu sēklēdāju sugu putniem. Dzeltenā stērste barojas galvenokārt ar dažādām sēklām un graudiem, kurus tās parasti uzlasa uz zemes. Dzeltenās stērstes, lai arī ir uzmanīgi putniņi, nav pārāk bailīgas. Vairošanās sezonas laikā dzeltenā stērste barojas arī ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.
Ligzdošana
Dzeltenās stērstes veido monogāmus pārus un sezonas laikā var būt līdz 3 dējumiem, bet biežāk ir 2 dējumi. Tās ligzdo mežmalās, krūmājos, ūdenskrātuvju malās, tām patīk, ja tuvumā ir augstu augu pļavas. Dzeltenā stērste neligzdo, kamēr krūmiem nav attīstījušās lapas. Mātīte tuvu pie zemes, krūmu vai lielu augu apakšējos zaros vij kausveida ligzdu, izmantojot zāli, lapas un sūnas, nobeigumā ligzdu izklājot no iekšpuses ar matiem vai ļoti smalkām zālītēm. Dējumā ir 2 - 6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12 - 14 dienas. Jaunie putni izlido 11 - 13 dienu vecumā. Dzeltenā stērste parasti dzīvo līdz 3 gadu vecumam.
Lasīt tālāk
