Dzeltenā lēpe (nuphar lutea)
Dzeltenā lēpe (nuphar lutea)
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
Dzimta Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
Ģints Lēpes (Nuphar)
Suga Dzeltenā lēpe (N. lutea)
Dzeltenā lēpe (latīņu: nuphar lutea; angļu: yellow Water-lily, vācu: Große Mummel; krievu: кубышка желтая) ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas lakstaugs. Saknenis resns. Lapas veselas, ādainas, ieapaļas (ga, pl 15-30 cm), pamats sirdsveidīgs, mala gluda. Lapas kāts garš, elastīgs, tā garums atkarīgs no augšanas vietas dziļuma (parasti 1-3.5 m). Ziedi lieli (Ø 3-6 cm), smaržīgi, pa vienam resna (Ø 0.7-1.2 cm) kāta galā, ziedēšanas laikā mazliet paceļas virs ūdens. Apziednis tumšdzeltens. Augļi ienākas zem ūdens. Ziedu drīksnai vidū piltuvveida iedobums, drīksnas staru skaits 10-12, tie nesniedzas līdz diska malai. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība: Eiropā plaši izplatīta suga.
Bieži visā Latvijā.
Biotopi: Nelielas vai blīvas audzes dažādos stāvošos un lēni tekošos ūdeņos gan ar dūņainu, gan smilšainu pamatu. Vairāku ūdensaugu sabiedrību savienības All. Nymphaeion albae raksturīga suga klasē Cl. Potamogetonetea.
Īpašas norādes: No līdzīgās sīkās lēpes (N. pumila) atšķirama pēc smaržīgiem ziediem (nevis ziedi nesmaržo), ziedu drīksna ar piltuvveida iedobumu (nevis plakana), drīksnas diska stari nesasniedz (nevis sasniedz) diska malu, auglis taisns (nevis ar saliektu galu).
www.latvijasdaba.lv
Ārstniecības augs.
Ārstniecībā izmantojamās augu daļas: saknes
Ārstniecībā izmanto sakneņus. No drogas iegūst alkaloīdus, kuri iedarbojas uz trihomonām un dažiem mikroorganismiem. Tautas medicīnā lieto klepus, galvassāpju, palielināta vairogdziedzera ārstēšanā, kā arī pret urīna aizturēšanu.
Izmantojot sakneņus pēc tautas medicīnas ieteikumiem, iespējama saindēšanās.
Sakneņu pulveri lieto tarakānu iznīcināšanai.
(H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana", 1974.; L. Keirāns "Iepazīsim Latvijas augus", 1993.)
