Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
Dzeltenā dzegužkurpīte - Cypripedium calceolus L.
Dzeltenā dzegužkurpīte - angliski: Lady’s-slipper; vāciski: Frauenschuh; zviedru: guckusko; igauņu: kaunis kuldking; lietuviešu: plačialapė klumpaitė; krievu: башмачок настоящий
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-70 cm), diezgan masīvs orhideju dzimtas lakstaugs. Saknenis resns, ložņājošs, ar daudzām sīkām saknītēm. Stublājs stāvs, apmatots. Lapas uz stublāja pamīšus, plati eliptiskas (ga 10-15 cm, pl 3-6 cm), stublāju apņem platā makstī. Ziedi parasti 1 vai 2 stublāja galotnē īsā ziedkātā lapveidīgas pieziedlapas žāklē. Zieds liels (Ø līdz 10 cm). To veido sarkanīgi brūnas ārējā apziedņa lapas (ga 3-7 cm, pl 0.5-2.5 cm) un dzeltena kurpītes veida lūpa (ga 2-4 cm). Pogaļa 3-4 cm gara. Zied maija beigās un jūnija sākumā.
Izplatība:
Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu un kalnu reģionos sastopama suga. Reālā izplatība areālā ir diezgan salveidīga. Augšanas vietu pārveidošanas dēļ daudzviet izzūd.
Latvijā reti visā valstī. Atradņu skaits samazinās.
Biotopi:
Nelielas grupas dažādos auglīgos mežos, biežāk uz karbonātiska cilmieža. Aug arī mežmalās un meža pļavās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
www.latvijasdaba.lv
Dzeltenā dzegužkurpīte ir orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, ložņājošu sakneni. Stublājs 20-50 cm garš, ieapaļš, galotnē nedaudz noliekts, pie pamatnes ar brūnām lapu makstīm. Lapas 3-4, eliptiskas, nosmailotas, 10-17 cm garas un 3,5-7 cm platas. Zieds 1, retāk 2-3 vai vairāk stublāja galotnē. Apziedņa lapas 5, iesārti brūnas, galotnē nosmailotas. Zieda lūpa kurpveidīga, atstāvoša, 3-4 cm gara, īsāka par pārējām apziedņa lapām, dzeltena, iekšpusē ar sārtbrūnganu lāsmojumu. Zied maijā, jūnijā. Auglis - pogaļa.
Dzeltenās kurpītes zieda īpatnējā uzbūve nodrošina svešapputi. Kurpveidīgā zieda lūpas iekšpusē atrodas dziedzermatiņi. Tie izdala smaržīgu, eļļainu šķidrumu, kas pievilina bites. Bite, iekļuvusi ziedā, meklē no tā izeju. Vienīgā iespēja izkļūt no zieda ir, piespiežoties pie drīksnas, tur atstāt no iepriekšējā zieda atnestos ziedputekšņus - t.i. apputeksnējot ziedu. Lienot tālāk caur šauro atveri bite uz muguras savāc jaunu ziedputekšņu devu, kas tādā veidā aizceļo uz nākamo ziedu.
Sastopama reti skrajos lapu koku mežos, krūmājos, meža pļavās kaļķainās augtenēs izklaidus visā Latvijā. Nav zināmas atradnes Latvijas dienvidrietumdaļā. Augs ļoti izvēlīgs apgaismojuma ziņā. Pārmērīgs apgaismojums kavē tā attīstību. Taču auga attīstību kavē arī pārmērīgs apēnojums: šādos apstākļos dzeltenā dzegužkurpīte savu dzīvotspēju var saglabāt vairākus gadus zem zemes.
Augs kā sastopams Latvijas teritorijā minēts jau 1839. gadā. Herbārijā to pirmo reizi Latvijas teritorijā ievācis pirmais latviešu botāniķis J. Ilsters Pļaviņu apkārtnē. Dzeltenā kurpīte ir krāšņākā Latvijas savvaļas orhideja.
Dzeltenās kurpītes vispārējās izplatības apgabals aizņem Eiropu un Āzijas ziemeļdaļu, Mongoliju, Koreju, Ķīnu un Japānu.
Tas ir viens no pirmajiem augiem, kas pasaulē ņemts likuma aizsardzībā. No 1879. gada tā ir Zviedrijas aizsargājamo augu sarakstā; tā ierakstīta visu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās. Dzeltenā dzegužkurpīte ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Tās atradņu aizsardzībai veidojami mikroliegumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” dzeltenā dzegužkurpīte ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Auga biotopus apdraud meža izstrāde, meliorācija. Augam kaitē arī daudzie puķu „mīļotāji”, kas augu izrok un pārstāda savos dārzos.
Dzeltenā dzegužkurpīte ierakstīts Igaunijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā, bet Lietuvas Sarkanās grāmatas II kategorijā kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
latvijas.daba.lv
