Dzeltenbrūnā makstsēne (Amanita fulva)

Dzeltenbrūnā makstsēne - Amanita fulva (Schaeff.) Pers. (syn. A. vaginata var. badia Gillet – Amanitopsis fulva (Schaeff.: Sommerfelt) Singer)

Dzeltenbrūnā makstsēne - angliski: Tawny Grisette; vāciski: Rotbrauner Streifling; igauņu: rõngata kärbseseen


CEPURĪTE:
3-12 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk pusapaļa, beidzot izpletusies, brūna, kaila, dažkārt ar lielām baltām plēksnēm, ar stipri rievotu malu Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu.

LAPIŅAS:
baltas, mīkstas, brīvas.

KĀTIŅŠ:
8-18 cm garš, 1-2 cm resns, netīri balts, trausls, ar sīkām zvīņām cepurītes krāsā, ar bumbuļveidīgu paresninājumu pie pamata, ietverts plašā, kātiņam piekļautā baltā maisveida makstī. Gredzena nav.

SPORAS:
gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-14 x 9-13 μm, nav amiloīdas.

TROFISKĀ GRUPA :
Galvenokārt bērzu mikorizas sēne.

BIOTOPI:
Priežu mežos, purvu malās, mellenājos, skābās augsnēs.

IZPLATĪBA UN SASTOPAMĪBA :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, VII- VIII.

LĪDZĪGĀS SUGAS:
Amanita crocea - oranžā makstsēne, kuras cepurīte ir oranža.

ĪPAŠAS NORĀDES :
Ēdama pēc novārīšanas.
www.latvijasdaba.lv