Dzeltenā ilzīte (Anthemis tinctoria)

Dzeltenā ilzīte -  Anthemis tinctoria L.

Dzeltenā ilzīte - angliski: yellow Chamomile; vāciski: Färber-Hundskamille; zviedru: färgkulla; igauņu: kollane karikakar; lietuviešu: geltonasis bobramunis; krievu: пупавка красильная

Dzeltenā ilzīte ir divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarains. Lapas (ga 3-7 cm, pl 2-4 cm) uz stublāja pamīšus, vairākkārt dalītās šaurās plūksnās ar zobainu malu. Plātnes virspuse kaila, apakšpuse ar piegulošiem matiņiem. Ziedu kurvīši lieli (pl 2.5-4 cm), pa vienam zaru galā. Vīkala lapas strupas, vairākās rindās, apmatotas, ar plēvjainu galu. Kurvīša gultnē dzeloņsmailas plēkšņlapiņas. Stobrziedi un mēlziedi tumši dzelteni. Mēlziedu garums ap 1-1.5 cm. Auglis - četršķautņains, kails sēklenis. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Plaši Eirāzijā.
Latvijā diezgan bieži visā valstī.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās, ceļmalās, grants karjeros un akmeņainās nogāzēs, parasti vietās ar skraju veģetāciju. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea, O. Festucetalia valesiacae.

Īpašas norādes:
No citām ilzītēm atšķirama pēc tumši dzelteniem (nevis baltiem) mēlziediem.
www.latvijasdaba.lv

Bieži āboliņa laukos, tīrumos, papuvēs un atmatās aug dzeltenā ilzīte (Anthemis tinctoria) – daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem 30 - 60 (80) cm gariem, stāviem vai paciliem stublājiem. Lapas vairākkārt plūksnoti dalītas lineārās vai lancetiskās daļās. Ziedu kurvīši 2,5 - 4 cm plati, pa vienam zaru galos. Ziedi – gan stobrziedi, gan arī mēlziedi – dzelteni. Zied no VI - IX.
latvijas.daba.lv