Dzeloņgurķis (Echinocystis echinata)

ADATAINAIS DZELOŅGURĶIS Echinocystis lobata (Michx.) Torr. et A.Gray (syn. E. echinata (Muhl. ex Willd.) Britt., Sterns et Pogg.)

Latviski: adatainais dzeloņgurķis, angliski: Balsam-apple, vāciski: Gelappte Stachelgurke, zviedru: taggreva, igauņu: hõlmine ogakurk, lietuviešu: dygliavaisis virkštenis, krievu: эхиноцистис иглистый.

APRAKSTS:

Viengadīgs, ļoti liels (ga 1-6 m) ķirbju dzimtas lakstaugs. Strauji augošs vienmājnieks. Vīrišķie un sievišķie ziedi nodalīti viena auga robežās. Stublājs tievs, ļogans, kāpelējošs, šķautņains. Vītnes spēcīgas, žuburainas, sagriežas spirālē. Lapas piecstarainas (ga, pl 10-25 cm), plūksnu mala attāli zobaina, gals smails, blīvi klātas ar skarbiem matiņiem. Lapas kāts garš (līdz 15 cm). Ziedi balti, atrodas lapu žāklēs, vainags riteņveidīgs. Vīrišķie ziedi garkātainos ķekaros, sievišķie ziedi pa 1(2) lapu žāklēs. Auglis - ļoti raksturīga iegarena, pasausa oga (ga 3-6 cm) ar mīkstiem, skrimšļainiem dzeloņveida izaugumiem. Sēklas brūnas, nereti raibas. Zied jūlijā, augustā.

IZPLATĪBA:
Ziemeļamerikas suga. Eiropā ieviests kā žogu krāšņumaugs. Vietām pāriet savvaļā. Latvijā nevienmērīgi izplatīts dārzbēglis, atsevišķās vietās dienviddaļā (Lielupes, Mūsas, Mēmeles krastos u.c.) diezgan bieži.

BIOTOPI:
Veido blīvas, ļoti masīvas audzes nezālienēs, izgāztuvēs, ceļmalās un upju piekrastes krūmājos. Dabiskās upju palieņu augu sabiedrībās agresīva un nevēlama suga. Grūti izskaužams.

ĪPAŠAS NORĀDES:
Dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv

https://www.latvijasdaba.lv/augi/echinocystis-lobata-michx-torr-et-agray/