Dzegužveidīgie

Dzegužveidīgie (Cuculiformes)

Dzegužveidīgie (Cuculiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 3 dzimtas. Šajā kārtā ir apmēram 170 sugas, no kurām lielākā daļa pieder dzegužu dzimtai. Toties hoacīnu dzimta ir monotipiska ar vienu sugu. Apmēram 50 sugas ir ligzdošanas parazīti - tie olas paši neperē, bet dēj tās citu putnu ligzdās.

Izplatība
Dzegužveidīgie putni sastopami visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu, bet vislielākā sugu dažādība mājo Austrālijā, Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā. Latvijā sastopama tikai viena suga – dzeguze (Cuculus canorus).

Izskats un īpašības
Dzegužveidīgie putni ir vidēji lieli putni. Visiem dzegužveidīgajiem putniem ir līki knābji, smaili spārni, garas astes un spēcīgas kājas. Sugu apspalvojums pamatā ir neuzkrītošās krāsās - pelēks vai brūns, bet ir arī sugas ar košu apspalvojumu. Pēdām ir 4 pirksti, no kuriem divi vērsti uz priekšu, bet divi uz aizmuguri, līdzīgi kā tas ir papagaiļiem un dzilnveidīgajiem. Izņēmums ir hoacīns, kuram uz priekšu ir vērsti 3 pirksti, bet uz aizmuguri viens.
Lielākā daļa sugu mājo mežos, barību meklējot kokos un krūmos, bet ir sugas, kas mājo uz zemes un to izplatība saistīta ar karstākiem un sausākiem reģioniem. Pamatbarība dzegužveidigajiem putniem ir kukaiņi, bet tiek medītas arī ķirzakas un nelieli zīdītāji.
lv.wikipedia.org