Dundagas luterāņu baznīca

Dundagas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Pils ielā 10, Dundagā, Latvijā. Baznīcā darbojas Dundagas luterāņu draudze, kurā ir ap 150 locekļu, dievkalpojumus vada prāvesta v.i. Armands Klāvs (dzimis 1973). 1935. gadā baznīcai piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss.

Dundagas Evaņģēliski luteriskā baznīca
  Atrašanās vieta  Pils iela 10, Dundaga, LV-3270
 Piederība konfesijai  Luterisms
 Iesvētīšanas gads  1766
 Celtniecības beigas  1766


Dundagas luterāņu baznīca
Pils iela 8, Dundaga, Dundagas pagasts, LV-3270

Dievkalpojumi Dundagas draudzē notiek katru svētdienu plkst. 11.00. Klusajā nedēļā - katru vakaru plkst. 18.00. Lieldienās - plkst. 7.00 un 11.00.

Baznīcas atslēgas atrodas pie Valdas Bobrovas mob. 29615990

Ieva Freimute
LELB Dundagas draudzes priekšniece
Pils iela 10, Dundaga, Dundagas pag., Dundagas  nov., LV- 3270
Mob. 29441563
dundagasdraudze@inbox.lv

Armands Klāvs
LELB Dundagas un Ģipkas draudzes mācītājs
(mob. 29489101)
gedan@sveiks.lv

www.piltenesiecirknis.lv

Vēsture
Pēc Dundagas pils uzcelšanas (13.gs. beigās) katoļu laikos tajā ierīkoja pils kapelu, ko vēlāk izmantoja vācu draudze. Kopš 1830. gada tā vairs nebija lietojama un 1872. gada ugunsgrēkā kopā ar pili nodega. Pili vēlāk atjaunoja, bet baznīciņu vairs ne. Tagad virs tās drupām uzlikts pagaidu jumtiņš, lai nepieļautu mūru tālāko bojāšanos.

Latviešu draudzes vajadzībām Āžu muižā, 5 km no Dundagas centra, kopš 17.gs. pastāvēja koka baznīca. Apmēram 100 gadu tā darbojās vienlaikus ar pils kapelu.

Tagadējo mūra baznīcu pabeidza celt 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostenzakena (1726.-1794.) gādību. Līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm - vācu un latviešu. Tā bija daudz plašāka un gaišāka par abām iepriekšējām.

1897.gadā agrākā torņa vietā uzbūvē tagadējo slaido torni.

Baznīcai kopš 1935. gada piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Pieminekļu valde no baznīcas izņem Ostenzakenu dzimtas muižnieku tēlus un pārved tos uz Rīgas muzeju, kas atrodas pie Doma baznīcas. Vasarā baznīcas iekšpusi izremontē un pārkrāso, krāsas pieskaņojot J. Rozentāla altārgleznai. Dundagas aizsargu organizācija sarūpē un pie baznīcas sienas pretī kancelei uz balta marmora postamenta uzstāda melna marmora piemiņas plāksni, kurā zeltītiem burtiem iekalti Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušo Dundagas draudzes dēlu vārdi.

1935. gadā Pieminekļu valde no baznīcas izņēma Ostenzakenu dzimtas muižnieku tēlus un pārveda tos uz Rīgas muzeju pie Doma baznīcas. Dundagas baznīcā saglabājies K. J. fon der Ostenzakena kenotafa fragments.

1937. gadā sāk baznīcas žoga remontu. Tas ilgst līdz 1938. gada beigām. Akmens vaļņa vietā lika betona pamatu, betona stabus un koka daļas.

Baznīca necieta ne Pirmajā, ne Otrajā pasaules karā. Arī padomju okupācijas gados pēc Otrā pasaules kara baznīcā turpināja darboties luterāņu draudze.

1988. gada jūnijā no baznīcas torņa noņem nolietojušos koka dēlīšus un torni apvelk ar skārdu.

Baznīcā atrodas Jaņa Rozentāla altārglezna "Lieldienu rīts" un 1859. gadā latviešu zemnieka Anša Dinsberģa būvētās ērģeles, kā arī Bībele (1689.) un Kārļa Ulmaņa 1936. gadā dāvātā viesu grāmata ar viņa ierakstu.

Baznīcā atrodas no Anša Dinsberga darinātās ērģeles (1856.-1859. gads). Ērģeļu klaviatūra ir 4 oktāvu apjomā. Tām ir 15 reģistri, 2 manuāļi un pedālis. Ērģeles iesvētītas 1859. gada 6. oktobrī. Tās remontētas 1899., 1921. un 1992. gadā.

Baznīcā atrodas piemiņas plāksne Latvijas atbrīvošanās cīņās un pasaules karā kritušajiem Dundagas draudzes dēliem.

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu