Drusku pilskalns

Drusku pilskalns (arī Kornetu pilskalns) ir pilskalns Alūksnes novada, Veclaicenes pagastā. Atrodas Pilskalna ezera ziemeļu krastā. Pilskalna augstums ir 246 m vjl un 80 m virs dienvidos esošā Pilskalna ezera līmeņa

Apraksts
Drusku pilskalns ir viens no augstākajiem un stāvākajiem pilskalniem Latvijā. Kalna dienvidaustrumu sāns ir 45° slīps. Ziemeļrietumu puse ir lēzenāka. Virsma ir 130 metrus gara uz 50 metrus plata. No pilskalna ir saskatāms Igaunijas augstākais kalns Lielais Munameģis (318 metri virs jūras līmeņa).

Vēsture
Drusku pilskalns tiek uzskatīts par vienu no iespējamām vietām, kur atradusies Beverīna. Pilskalnā nejauši atrastās trauku lauskas dod iespēju pieņemt, ka Drusku pilskalnā ļaudis dzīvojuši mūsu ēras 2. gadu tūkstoša pirmajos gadsimtos.
lv.wikipedia.org

Uzkāpjot kalna ZA virsotnē (223.4 mvjl), vislabāk pārredzama Igaunijas Hānjas augstiene, labi var saskatīt Igaunijas augstākās virsotnes Lielā Munameģa atjaunoto balto skatu torni (izmantojiet panorāmskata stenda informāciju!). Daudzi jau domā, ka ir nokļuvuši pilskalnā. Bet nekā! Pats pilskalns slēpjas tālāk pa taciņu mežā. Augstākā virsotne ir 246.6 mvjl. Drusku (Kornetu) pilskalnu pirmoreiz uzmērījis E.Brastiņš 20. gadsimta 20. gados. Arī viņš sajūsmināts par pilskalna varenumu grāmatā “Latvijas pilskalni. Vidzeme” (1930. g.) raksta: “Dienvidu sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un krīt līdz pašam ezeriņam šādā kraujumā 90 m. Šis ir vienīgais šāda veida kraujums, kas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju… Apkārtne brīnumjauka un kalnaina. No pilskalna redz puspasaules, it īpaši uz Igaunijas pusi, kur tālumā paceļas Munameģis.” Pilskalna plakums (nocietinājuma augšējā daļa) ir apmēram 0,5 ha. Tā garums 150 m, platums līdz 50 m.
www.latvijas-pilskalni.lv

Drusku pilskalna dabas taka un Drusku kalns
Apļveida taku 3,5 km garumā iespējams uzsākt no stāvlaukuma, kas atrodas Korneta centrā (pie dzeltenā tautas nama ēkas)  vai no stāvlaukuma  Drusku kalna pakājē, ap 1 km no Kornetu centra uz R. Taka ietver uzkāpšanu 2 salīdzinoši augstos un stāvos pakalnos: Dzērves kalnā (203 mvjl.) un Drusku kalnā (246.6 mvjl.). Dzērves kalnā 2015.gadā atklāts 27 m augsts skatu tornis (metāla ar koka apdari), no kura paveras skaists skats uz Pilskalna ezeru un Kornetu ezeru apkārtnes ainavu, Drusku kalnu, Igaunijas Hānjas augstieni un Karulas augstieni. Taka ir marķēta ar norādēm (virziena stabiņi un  marķējuma plāksnītes uz kokiem (balta neliela plāksnīte  ar dzeltenu aplīti centrā) un nelieliem informatīviem stendiem latviešu valodā par takā skatāmajām  dabas un kultūras bagātībām.

Drusku pilskalna virsotnē iekārtota atpūtas vieta ar neapjumtu galdu un soliem (lūgums sadzīves atkritumus nest līdzi un neatstāt pilskalna virsotnē). No kalna virsotnes D, DA un Z virzienos veidotas ainaviskas skatu stigas. Drusku kalna vienā no virsotnēm 2015. gadā uzstādīts panorāmskata stends, kurš satur gan telpisku, gan izzinošu informāciju par tālumā redzamajām vietām. Stāvlaukumā Drusku kalna pakājē atrodas info stends un tualete. Taka vidējā vai lēnā tempā izejama 1-1.5 stundās. Taka nav piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos. Takas iziešana slapjā laikā var būt apgrūtināta, jo ir ļoti stāvas, vietām mālainas nogāzes. Stāvākajās nogāzēs gan Drusku pilskalna, gan Dzērves kalna daļās ierīkotas trepītes. Ieteikums-slapjā laikā taku iziet pulksteņa rādītāja virzienā, sākot to no Kornetu tautas nama puses, lai izvairītos no slidenā stāvās nogāzes meža posma veikšanas lejup. Takas apsaimniekotāji ir Veclaicenes pagasta pārvalde un DAP Vidzemes reģionālā administrācija.

Uzkāpjot kalna ZA virsotnē (223.4 mvjl), vislabāk pārredzama Igaunijas Hānjas augstiene, labi var saskatīt Igaunijas augstākās virsotnes Lielā Munameģa atjaunoto balto skatu torni (izmantojiet panorāmskata stenda informāciju!). Daudzi jau domā, ka ir nokļuvuši pilskalnā. Bet nekā! Pats pilskalns slēpjas tālāk pa taciņu mežā. Augstākā virsotne ir 246.6 mvjl. Drusku (Kornetu) pilskalnu pirmoreiz uzmērījis E.Brastiņš 20. gadsimta 20. gados. Arī viņš sajūsmināts par pilskalna varenumu grāmatā "Latvijas pilskalni. Vidzeme" (1930. g.) raksta: "Dienvidu sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un krīt līdz pašam ezeriņam šādā kraujumā 90 m. Šis ir vienīgais šāda veida kraujums, kas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju... Apkārtne brīnumjauka un kalnaina. No pilskalna redz puspasaules, it īpaši uz Igaunijas pusi, kur tālumā paceļas Munameģis." Pilskalna plakums (nocietinājuma augšējā daļa) ir apmēram 0,5 ha. Tā garums 150 m, platums līdz 50 m.

Pirms II pasaules kara te atradās koka skatu tornis, kuru 20.gs.60 gados nojauca, tā vietā uzcēla metāla triangulācijas tornis. Ap 1985.gadu spēcīga vētra to nogāza. Pret jauna skatu torņa celtniecību šī nogāztā torņa vietā iebilda Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, tāpēc jauns skatu tornis 2015.g.uzcelts netālu esošajā Dzērves kalnā. Vēl nesen zinātnieki vērtēja, ka Drusku pilskalnā ļaudis dzīvojuši mūsu ēras 11. – 12. gadsimtā. Pēdējie arheoloģiskie izrakumi arheoloģes A.Vilcānes vadībā veikti 2007.gadā. Ogļu radioaktīvās analīzes parādīja, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gadsimtā pirms mūsu ēras līdz 2. gadsimtam mūsu ērā.

Pilskalna virsotnē ir izveidota atpūtas vieta ar galdiņu (bez nojumes, bez ugunskura vietas), izveidotas 3 skatu stigas. Pie Pilskalna ezera izvietots neliels soliņš, mitrākās vietās -nelielas laipas.

Gida pakalpojumi: Jānis Prangels (Korneti, tālr. +371 26520232), Maija Bleiferte
www.veclaicene.lv