Driksas iela, Jelgava
Driksas iela
Ielas rašanās brīdis ir XVII gs.
Katrīnas iela (Katherinenstraße, Катерининская улица): XVII gs. — 1924. gada augusts (vairāk par 200 gadiem).
J. Veismaņa iela: 1924. gada augusts — pēc 1950. gada 11. jūlija (25 gadi).
Driksas iela: pēc 1950. gada 11. jūlija — mūsdienas.
jelgavas-ielas.lv
Driksas iela posmā no Pasta līdz Katoļu ielai ir Jelgavas gājēju zona. Šeit vienmēr valda liela rosība. Driksas ielas tirdziņā var iegādāties vietējo zemnieku audzētos labumus, meža veltes un ziedus. Pusdienojot bistro "Silva" mājīgajās telpās vai vasarā ārā terasē, izbaudiet Driksas ielas nesteidzīgo gaisotni. Savukārt, lieliem un maziem pirkumiem apmeklējiet tirdzniecības centru „Pilsētas Pasāža”.
Driksas gājēju iela no Katoļu līdz Pasta ielai ir aptuveni 140 m gara.
Driksas iela ir neliela Jelgavas iela, kas sākas pie Jāņa Čakstes bulvāra pie Mītavas tilta un beidzas kā gājēju iela krustojumā ar Pasta ielu pie Jelgavas autoostas.
Otrā Pasaules kara laikā ielas apbūve tika iznīcināta, mūsdienās to veido Latvijas PSR laikā un mūsdienās celtas ēkas, Driksas ielā 4 atrodas tirdzniecības centrs "Pilsētas pasāža".
Ielu savienojumi
Driksas iela ir savienota ar šādām ielām:
- Jāņa Čakstes bulvāris
- Akadēmijas iela
- Katoļu iela
- Pasta iela
Vēsture
17. gadsimta Jelgavas kartēs atrodama Katrīnas iela (Katherinenstraße), kas šādi nosaukta Katrīnas patversmes vārdā. 1924. gadā to pārdēvēja par J. Veismaņa ielu, bet 1950. gada 11. jūlijā par Driksas ielu.
Ievērojamas ēkas
-
Katrīnas patversme (Katharinenstift) dižciltīgām jaunavām. Celta uz Katrīnas un Palejas ielu stūra 1699. gadā. 1775. gadā nams nonāca hercoga atraitnes Benignas Gotlībes fon Trotas-Treidenas māsas Katrīnas Bismarkas (Katharina v. Bismarck) īpašumā, kas 1780. gadā tajā ierīkoja dižciltīgo jaunavu patversmi. 1778. gadā hercogs Pēteris apstiprināja patversmes statūtus.Sagrauta 1944. gadā.
- Hercogu pilsētas kanclejas nams Katrīnas ielā, kurā 1726. gadā mitinājās troņa pretendents Sakšu Morics.
- Dižciltīgo kluba (Adelsklub) jeb Lielā kluba ēka, celta 1809. gadā hercoga oranžērijas vietā. Pirmā pasaules kara laikā ēkā iekārtoja Oficieru namu, bet 1927. gadā tā kļuva par pilsētas īpašumu un tur ierīkoja garnizona klubu. Kluba mazo zāli izgleznoja ar latviešu ornamentiem, tai līdzās ierīkoja senču istabu senlatviešu stilā, kuras autors bija Arvīds Miervaldis Spertāls. Sagrauta 1944. gadā.
