Doma laukums

Doma laukums ir lielākais laukums Vecrīgā. Tiek uzskatīts par Vecrīgas centrālo laukumu, kurā bieži tiek rīkoti dažādi sabiedriski publiski pasākumi. Doma laukumā sastopas septiņas ielas — Smilšu, Rozena, Šķūņu, Zirgu, Pils, Jēkaba un Jauniela. Laukumu ietver vairākas monumentālas 19. un 20. gs. celtas ēkas. Viena no ievērojamākajām un atpazīstamākajām ēkām Doma laukumā ir Doma baznīca jeb Doms. Ievērības cienīga ir arī 1855. gadā uzceltā eklektiskā Rīgas biržas ēka (arh. Haralds Bose), kurai pretī atrodas 1922. uzceltā Komercbankas ēka (arh. P. Mandelštams) un 1940. gadā uzceltā Finanšu ministrijas ēka, kas aizņem veselu kvartālu (arh. A. Klinklāvs).
lv.wikipedia.org

Doma laukumu sāka veidot 19. gs beigās, nojaucot ēkas Doma baznīcas rietumu un ziemeļrietumu pusē, lai atsegtu Doma baznīcas ieejas portālus. 1885. gadā laukumu nosauca par Domes laukumu. 1923. gadā laukuma nosaukums tika latviskots - Doma laukums. 1936.gadā nojauca arī būves laukumu ziemeļos un ziemeļaustrumos. Izveidojās plašs laukums, ko pēc gada nosauca par 15. maija laukumu, Doma laukuma nosaukumu atstājot iepriekšējam laukumam.

1940. gadā 15. maija un Doma laukums tika apvienoti ar nosaukumu 17. jūnija laukums. 1943. gadā bijušo Doma laukumu atkal nosauca par Doma laukumu, bet 15. maija laukumu par Alberta Bukshofdena laukumu. Pēc tam abi laukumi atkal apvienoti ar nosaukumu Doma laukums, bet 1944. gadā tas tika pārsaukts par 17. jūnija laukumu. 1987. gadā visam laukumam atjaunots nosaukums Doma laukums.

2. Pasaules kara laikā nopostīto ēku dēļ vizuāli paplašinājies. 20.gs. 60-tajos gados laukuma iznīcinātās apbūves vietā ierīkoja zālienu. 2007. gadā šīs iznīcinātās apbūves vietā sākta viesnīcas celtniecība, kas laukumu atkal vizuāli samazinās. Doma laukuma centrā ir vieta, no kuras iespējams redzēt visu trīs Vecrīgas baznīcu apzeltītos gaiļus. Uz Doma laukumu ved septiņas pilsētas ielas.
www.citariga.lv

Vēsture
Laukums visai blīvajā Rīgas centra apbūvē tika izveidots 19. gadsimta 60. gados, kad tika nojauktas ēkas Lielās Mūku iela malā, lai atsegtu pieeju jaunizbūvētajiem Doma baznīcas ziemeļrietumu pusē esošajiem ieejas portāliem. 1885. gada 18. martā atbrīvoto platību nosauca par Domes laukumu (vāc. Domplatz, krievu: Думская площадь). 1923. gada 6. septembrī nosaukums tika latviskots par "Doma laukumu".

Mūsdienu laukuma izskats radies 1936. gadā, kad pēc K.Ulmaņa iniciatīvas nojauca apbūvi ziemeļos un ziemeļaustrumos — Lielajā Jaunielā (mājas nr. 1—9 un 2—10), Lielajā Pils ielā (māja nr. 25), Šķūņu ielā (mājas nr. 22—32), Lielajā Zirgu ielā (mājas nr. 29 un 31) un Mazajā Jēkaba ielā, — izveidojot jaunu laukumu, kuru 1937. gada 12. maijā nodēvēja par 15. maija laukumu.

Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 23. jūlijā abi laukumi tika apvienoti vienā ar nosaukumu 17. jūnija laukums. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā laukumu atkal sadalīja divās daļās: "Domplatz" un Albert-von-Buxhoevden-Platz, taču jau 1942. gada 16. aprīlī abi laukumi tika apvienoti ar nosaukumu "Domplatz". Pēckara gados laukums atkal tika pārdēvēts par "17. jūnija laukumu", bet 1987. gada 20.novembrī tika atjaunots starpkaru laika nosaukums — "Doma laukums".

60. gados laukums tika palielināts, neatjaunojot vairākas kara laikā sabombardēto ēku drupas, bet šajā vietā ierīkojot dekoratīvu zālienu (tā kā laukums, salīdzinot ar pašu Vecrīgu, ir neproporcionāli liels, 2007. gadā tika aizsākts projekts šajā vietā uzcelt jaunu ēku).
lv.wikipedia.org