Doles sala

Doles sala atrodas Latvijas centrālajā daļā, Salaspils novada teritorijas dienvidrietumu daļā. Līdz Rīgas HES aizsprosta uzcelšanai salas garums bija 8,7 km. Pašlaik tās augšdaļu appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve, atlikušās daļas garums ir 5,2 km, platums 2 – 2,5 km. Ūdenskrātuve norobežota ar dambi, kura relatīvais augstums virs salas sasniedz 10 – 12 m. Salas platība 1044 ha - aptuveni 9,8 km2.

Doles sala ir lielākā sala Daugavā, upes senās deltas rajonā starp Salaspili un Katlakalnu. Pirms Rīgas HES izbūves Doles salas garums bija 9,2 km, bet vidējais platums aptuveni 3 km. Doles salai tuvumā Daugavā bija vairākas nelielas salas – Mārtiņsala, Nulpes sala, Zirņu sala, kas pēc Rīgas HES izbūves tika appludinātas. Mūsdienās Doles salas garums ir aptuveni 4 km.

Salaspils teritorijas plānojumā Doles sala ir izdalīta kā atsevišķs ciems Salaspils novadā. Pēc apbūves un apdzīvotības Doles salā var izdalīt sekojošas apdzīvotas vietas: Dolesmuiža, Solāžas, Annuškas, Taurītes, Bēči.

Vēsture
1226.gadā Doles salu arhibīskaps izlēņo krustnesim Johannesam de Dolenam un visai nepakļāvīgais vasalis salā uzceļ Vecdoles pili Rumbas krāces tuvumā. Salu, ko agrāk saukuši par Karaļu, Lielo vai Garo salu no13.gs. beigām jau min kā Doles salu (Dolen, Dahlen).

1298.gadā Livonijas ordenis sagrauj Vecdoles pili.

1359.gadā pirmoreiz minēta Jaundoles pils, kas atradās gandrīz blakus tagadējai Daugavas muzeja ēkai. Sākumā pils piederēja Rīgas Domkapitulam (resp. katoļu baznīcai), vēlāk jau tā konkurentam – Livonijas ordenim.

16. gadsimts. Saimniecisko dzīvi regulē līgumi, arī Daugavas zvejas tiesības. 1534.gadā par zvejas ūdeņu sadalīšanu un zvejas tīklu garumu un veidu Rīgā lēmuši nedēļu ilgā sanāksmē, kurā piedalījušies Salaspils un Rīgas pilsētas pagastu vecākie, latviešu zemnieku tiesneši, muižkungi, Rīgas kastelāns, Rīgas fogts un birģermeistars, tā apliecinot, cik šis jautājums bija svarīgs.

1566.gadā (Livonijas kara laiks (1558.-1583.gads)) Doles sala un Jaundoles pils kļūst par Polijas – Lietuvas kroņa īpašumu. Pilī slēdz svarīgus līgumus. 1572.-1573.gadā Jaundoles pilī ierīko naudas kaltuvi. Gadsimta otrā pusē Doles sala īslaicīgi kļūst par Kurzemes hercogistes daļu.

XVI. gs. otrā pusē – sāk veidoties Salaspils novada lielākās muižas: Salaspils muiža (Kirchholm) pie sagrautās pils; Stopiņu muiža (Stopiushof) pie Mazās Juglas; Doles muiža (blakus Jaundoles pilij) un vairākas sīkākas muižiņas.

Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karu laiks 1600 – 1629. gadā. Jaundoles pili ieņem zviedri un 1624.gadā zviedru revidenti sagatavo pils telpu un inventāra aprakstu. 1628. gadā – Polijas - Lietuvas karaspēka vienība uzspridzina Jaundoles pili. Līdz 1629.gadam Salaspils novadā pārvietojas un mainās dažādi karaspēki (poļu, zviedru). Vietējie zemnieki, cik spēdami, pretojas viņu patvaļai. 1629.gadā zviedri savus spēkus savilkuši nocietinātā nometnē Salaspilī, bet pāri Daugavai pie Doles cēluši tiltu.

“Zviedru laiki” 1621 - 1710. gadā. 1631.gadā – Doles muižu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs piešķir kā ķīlu pulkvedim N. D. Šperreiteram. Sākas Doles muižas īpašnieku maiņas vēsture.

17.gs.otrajā pusē top pirmās zviedru mērnieku gatavotās Salaspils un Doles kartes.

1743. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete uzdāvina Doles muižu Vidzemes ģenerālgubernatoram grāfam Pēterim de Lasī. Doles muiža no valsts īpašuma kļūst par mantojamu zemes īpašumu (bruņniecības muižu).
No 18.gs. otrās puses līdz LR agrārajai reformai par Doles muižas ilgstošākajiem īpašniekiem kļūst skotu izcelsmes baronu Levis of Menāru dzimta.

1812.gadā Napoleona iebrukuma laikā kara darbība spēcīgi skāra arī Doles salu. Pēc nostāstiem, Solāžu skanste Doles salā sākta veidot, gatavojoties Rīgas aizsardzībai.

1898.gadā uzcelta jaunā Doles muižas kungu māja (tagadējais Daugavas muzejs).

XX gadsimtu iesāka 1905.gada revolūcija. Arī Salaspilī un, īpaši, Dolē vispārējā tautas kustībā piedalījās daudzi iedzīvotāji. Pirmā pasaules kara laikā divus gadus Salaspils atradās tiešā piefrontes joslā, kā rezultātā tika nopostītas daudzas celtnes un zemnieku sētas, arī luterāņu un pareizticīgo baznīcas. Daudzie brāļu kapi un piemiņas vietas liecina par sīvajām kaujām novada teritorijā Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu laikā.
Pirmās Latvijas Republikas laikā tagadējā Salaspils novada teritorijas daļas ietilpa vairākos pagastos –Salaspils, Stopiņu, Doles un Ikšķiles. LR Zemes reformas laikā tika sadalītas arī Salaspils un Doles muižu zemes.

1974. gada 5. novembrī iedarbina pirmo Rīgas HES agregātu. Kopš 1975. gada darbojas visi 6 agregāti.

1977. gadā apmeklētājiem tiek atvērts Doles Vēstures muzejs (dibināts 1969. gadā). No 1993. gada - Daugavas muzejs.

1987.gadā Doles salas dabas parks pārņemts valsts aizsardzībā ar mērķi saglabāt uz salas vēl palikušos kultūras un vēstures pieminekļus un nodrošināt rekreācijas resursu optimālu izmantošanu. Parks aizņem visu salas teritoriju.