Divspārņi

Divspārņi ir sugu skaita ziņā viena no lielākajām kukaiņu kārtām. Kārtā > 80 000 sugu. Latvijas fauna izpētīta nepilnīgi. Varētu būt ~4000 sugu. Divspārņiem ir tikai viens spārnu pāris – priekšspārni. Pakaļspārni pārveidojušies par vālītēm līdzīgiem orgāniem – dūcekļiem, kas ir līdzsvara un spārnu darbības ātruma regulēšanas orgāni. Divspārņu mutes orgāni ir dūrējsūcējtipa vai laizītājsūcējtipa. Pieaugušie divspārņi barojas ar nektāru, putekšņiem, organisko vielu sadalīšanās produktiem, asinīm, hemolimfu, fekālijām, sastopami arī plēsīgi divspārņi. Savukārt kāpuri barojas ar organisko vielu sadalīšanās produktiem, vircu, fekālijām, arī asinīm, hemolimfu, gļotādu; plēsīgie – ar citiem bezmugurkaulniekiem. Daudziem divspārņiem ir īpatnēja kūniņa – pupārijs, kas veidojas, kāpura ādai paliekot kā papildsegai uz kūniņas apvalka. Divspārņiem ir liela nozīme organisko vielu apritē, daudzi ir nozīmīgi augu apputeksnētāji. Daudzi divspārņi ir infekcijas slimību ierosinātāji.

Pēc taustekļu garuma divspārņus iedala 2 apakškārtās – odveidīgajos jeb gartaustekleņos (Nematocera) un mušveidīgajos jeb īstaustekleņos (Brachycera). Pie odveidīgajiem divspārņiem pieder odu, miģeļu un knišļu dzimtas. Šo dzimtu pārstāvji ir asinssūcēji. Sugām bagāta ir trīsuļodu dzimta. Galvenokārt ar augiem barojas garkājodu un pangodiņu dzimtu divspārņu kāpuri. Savukārt sēņodiņu kāpuri mīt sēnēs, bet trauslkājodu kāpuri ir plēsīgi. Arī mušveidīgo divspārņu ekoloģija un bioloģija ir visai daudzveidīga. Asinis sūc kaulmušu, dunduru un dažu sugu mušu dzimtas pieaugušie īpatņi. Mājdzīvniekos parazitē ādspindeļu (Hypodermatidae), degunspindeļu (Oestridae) un kuņģspindeļu (Gastrophilidae) dzimtu kāpuri. Posmkājos, tārpos un gliemežos parazitē cikāžmušas (Pipunculidae), gliemežmušas (Sciomyzidae), kāpurmušas (Larvaevoridae), kuprmušas (Phoridae), lielgalves (Conopidae), pūkmušas (Bombyliidae) un zirnekļmušas (Acroceridae). Bišmušu (Braulidae) dzimtas divspārņi ir medusbišu komensāļi. Savukārt burkānmušu (Psilidae), stiebrmušu (Chloropidae) un raibspārnmušu (Trypetidae) kāpuri parazitē kultūraugos. Plēsīgi (kāpuri vai pieaugušie īpatņi) ir laupītājmušu, ziedmušu un medniekmušu (Rhagionidae) dzimtu pārstāvji. Dažādās organiskās atliekās mīt gaļasmušu, līķmušu, mēslmušu (Scatophagidae) u. c. dzimtu divspārņu kāpuri. Alotājmušu (Agromyziidae) kāpuri izalo dažādu augu lapas, bet augļmušu (Drosophilidae) dzimtas kāpuri dzīvo pūstošos un rūgstošos produktos.

latvijas.daba.lv