Divmāju kazbārdis (Aruncus dioicus)
Pamatīga un ilgmūžīga ziemciete, kas pieaugusi vairāk gan atgādina pamatīgu, divmetrīgu krūmu. Divmāju kazbārdis aug lēni, bet uz palikšanu (ilgāk kā 20 gadi). Augsnes un vietas ziņā neizvēlīgs. Kā saulē, tā ēnā. Solīteraugs.
Augstums: 180/160 cm
Lapojums: zaļš
Ziedi: krēmkrāsas, VI-VII
www.pukulauki.lv
Izplatība. Aug Eiropā, Āzijā un austrumu un rietumu Ziemeļamerikā, mitros mežos un bieži kalnos.
Morfoloģija. Stumbrs tievs, stingrs, taisns, dažreiz apakšējā daļā pārkoksnējas. Lapas saliktas, divkārt līdz trīskārt plūksnotas. Lapiņas ar zobainu malu. Sievišķā ziedkopa ir balta, vīrišķā – krēmkrāsā, līdz 3 mm diametrā. Ziedkopas piramidālas, zarotas, 20-30 (50) cm garas, var būt nedaudz saliektas. Zied jūnijā- jūlijā.
Ekoloģija. Krūmveida daudzgadīgs augs, 1,5-2 m augsts. Salcietīgs. Priekšroka mitrām un auglīgām augsnēm. Labi aug gan ēnā, gan saulainās vietās, kur augsne saglabājas mitra visu veģetācijas periodu. Nepatīk ne pārstādīšana, ne dalīšana. Labos augšanas apstākļos notiek pašizsēja.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu.
Divmāju kazbārdis | |
Nodalījums | angiospermae (segsēkļi) |
Dzimta | Rosaceae (rožu dzimta) |
Ģints | Aruncus (kazbārdis) |
Suga | dioicus |