Dienziede jeb dienlilija (Hemerocallis)
Dienziedei patiesībā ir trīs nosaukumi – dienziede, dienlilija jeb viendienīte. Latīniski gan šiem īpašajiem augiem ir tikai viens nosaukums - Hemerocallis.
Kaut tā saukta trīs dažādos vārdos, tie visi precīzi raksturo augu atšķirību no pārējām dārza puķēm – katrs zieds zied tikai vienu dienu un vakarā tas novīst. Maldīgi varētu likties, ka ar to arī auga ziedēšana beidzas. Bet tā tas gluži nav, jo no rīta, blakus iepriekšējā vakarā noziedējušajam ziedam, atveras pavisam jauns zieds, kas arī vakarā novītīs. Bagāta dienliliju ziedēšana ilgst 1 – 2 mēnešus.
Savvaļā sastopamas aptuveni 30 dienziešu sugas, lielākā izplatība ir Austrumāzijas mežmalās. Vēsturē dienlilijas audzēja nevis to skaistuma dēļ, bet gan medicīnas un pārtikas vajadzībām (dienziežu ziediem piemītot īpatnēja garša). Šo neparasto augu selekcija sākta tikai 20.gadsimta 30 gados. Reģistrētas jau desmitiem tūkstošu jaunu šķirņu un nepārtraukti reģistrā pievienojas aizvien jaunas. Tādēļ dienlilijas vairs nevar saukt par necilām un vecmodīgām puķēm. Iegūstot aizvien krāšņākus un lielākus ziedus, arī cilvēki tās vairāk sākuši saukt par dienlilijām – tā cildinot viņu skaistumu. Savvaļas dienziežu pētnieks Džordžs Jelds 1893.gadā reģistrēja pašu pirmo dienziedi ‘Apricot’ – kas joprojām ir sastopama gan piemājas dārzos, gab arī botānisko dārzu kolekcijās. Vēlākos gados viskrāšņākas dienziežu šķirnes radušās ASV siltākajos apgabalos. Latvijas klimats reizēm mēdz būt par vēsu, lai īpaši greznās šķirnes parādītu sevi maksimālā krāšņumā.
www.galantus.lv
Savvaļas dienliliju jeb dienziežu sugas pazina jau mūsu vecmāmiņas, taču selekcijas rezultātā iegūtie hibrīdi ieguvuši daudz tādu īpašību, kādu nav savvaļas sugām. Mūsdienu šķirnēm ir salīdzinoši lieli dažādu formu un krāsu ziedi (līdz pat 20—30 cm diametrā), krokotas, zobainas un burbuļotas dažādu krāsu gammu ziedlapu malas, dažādu formu un krāsu zīmējumi uz ziedlapām. Piemēram ir ziedi ar 8 ziedlapiņām (parasti 6), ir pildīti un puspildīti ziedi un ziedlapu malas ar zelta un dimanta mirdzums. Ziedi ir sastopami gandrīz visās varavīksnes krāsās! Līdz šim pasaulē nav izdevies selekcionēt ziedus zilā un sniegbaltā krāsā!
Stādi ir labi piemēroti Latvijas augšanas apstākļiem, labi pacieš salu, sniegu, nav nepieciešama to piesegšana. Taču ir jāuzmanās ar šķirnēm, kas tiek ievestas no siltākām zemēm, jo ne visas ir piemērotas Latvijas apstākļiem! Ir šķirnes, kas krāšņi zied piemēram ASV, taču Latvijā zieds var uzziedēt pavisam citādās krāsās, vai var atšķirties ziedu skaits, pat ziedu forma.
Dienliliju stādi nav īpaši prasīgi pret augsni, taču tām ir nepieciešama saule (jo vairāk jo labāk)!
Lai arī dienlilijas zieds zied tikai vienu dienu, vidēji ziedkopā uz viena ziedkāta var būt no 10—50 pumpuriem, bet krūmā var būt daudz ziedkāti, līdz ar to vecākā krūmā vienlaikus ziedošo ziedu skaits ir liels, un tas nepārtraukti var ziedēt pat 1—2 mēnešus. Atsevišķas šķirnes, zied pat 2 reizes gadā, kā piemēram, Shelton Hollyday, Alternative Universs, Song writter, u.c.
Dienlilijas ir ideāla puķe mūsdienu aizņemtā cilvēka dārzā, jo neviena no dekoratīvajām ziemcietēm nav tik mazprasīga augsnes, kopšanas, vietas izvēles un klimata ziņā. Tās būtiski nebojā arī kaitēkļi un neapdraud slimības. Šīs puķes var vienā vietā augt 10 un vairāk gadus.
Daži padomi dienziežu audzēšanā:
1. Dienziedes ir sauli mīlošs augs, tādēļ cenšamies tās stādīt saulainā vietā.
2. Dienziedēm nepieciešama sausa vieta.
3. Stādus nepieciešams stādīt ne pārāk dziļi, tādā dziļumā kā viņi auguši.
4. tā kā dienziedes pieaugot veidos krūmu, tādēļ ir nepieciešams tām rezervēt pietiekami daudz vietas (ieteicamais attālums starp dienziedēm 50cm)
5. Dienziedes ir mazprasīgas pret augsni, taču nabadzīgas augsnes ir nepieciešams ielabot, pavasarī ieteicams bagātināt augsni ar kompleksajiem minerālmēsliem ar zemu slāpekļa saturu.
daylily.lv
