Dienvidsusēja
Dienvidsusēja, saukta arī Susēja, Lielā Susēja vai Suseja, (lietuviešu: Susėja) ir Mēmeles labā krasta pieteka. Iztek no Aknīstes nolaidenuma rietumos no Subates (precīza iztekas vieta ir diskutabla). Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. 4,2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe.
Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas Neretā ir izveidota mazā HES. Vēl divas mazās HES atrodas lejpus Ērberģes.
| Dienvidsusēja | |
| Izteka | pie Subates |
| Ieteka | Mēmele |
| Baseina valstis | Latvija, Lietuva |
| Garums | 114 km |
| Kritums | 81 m |
| Gada notece | 0,246 km³ |
| Baseina platība | 1220,9 km² (Latvijā 1192,5 km²) |
| Galvenās pietekas | Zalvīte |
Vēsture
Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas caristes karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, kas veicināja Kurzemes un Zemgales hercogistes austrumu daļas saimniecisko uzplaukumu. Vēlāk Hercogs Jēkabs 1667. – 1668. gadā lika no Vilkupes rakt Eglonas-Susējas kanālu, lai savienotu Daugavas pieteku Eglonu ar Dienvidsusēju. Zviedrijas politiskā spiediena dēļ kanāla rakšanas projekts tā arī netika pabeigts.
Lielākās pietekas
- Zalvīte (36 km),
- Radžupe (21 km),
- Arālīte (21 km).
Lielākās apdzīvotās vietas krastos
- Gārsene,
- Aknīste,
- Elkšņi,
- Nereta,
- Ērberģe.
