Daugavpils novads
Daugavpils novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā. Novada dome atrodas Daugavpilī, kam ir republikas pilsētas statuss un tā novada teritorijā neietilpst.
Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties 19 bijušā Daugavpils rajona pagastiem.
Administratīvās teritorijas: Ambeļu pagasts, Biķernieku pagasts, Demenes pagasts, Dubnas pagasts, Kalkūnes pagasts, Kalupes pagasts, Laucesas pagasts, Līksnas pagasts, Maļinovas pagasts, Medumu pagasts, Naujenes pagasts, Nīcgales pagasts, Salienas pagasts, Skrudalienas pagasts, Sventes pagasts, Tabores pagasts, Vaboles pagasts, Vecsalienas pagasts, Višķu pagasts.
Daugavpils novads faktos un skaitļos
Platība: 1877.6 km²
Iedzīvotāju skaits: 25 503 (uz 02.01.2015)
Daugavpils novadā atrodas 22 nozīmīgas aizsargājamas dabas teritorijas:
- 5 dabas parki
- 15 dabas liegumi
- 3 aizsargājamo ainavu apvidi
- 2 vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
- 5 ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi
- 7 dendroloģiskie stādījumi.
Aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 22,5% novada kopplatības.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” un dabas parks “Daugavas loki”, kas ietilpst šajā apvidū, 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
14 Daugavpils novada dabas teritorijas ietilpst NATURA 2000 sarakstā.
34,6% (62554 ha) Daugavpils novada teritorijas aizņem meži.
Daugavpils novada teritoriju šķērso 32 upes.
Daugavpils novada lielākie ezeri:
- Sventes ezers 739 ha
- Riča ezers 588 ha
- Luknas ezers 409 ha
- Višķu ezers 360 ha
- Medumu ezers 265 ha
- Silenes ezers 262 ha
DAUGAVPILS NOVADA SIMBOLIKA
Daugavpils novadam ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: ģerbonis, logo un karogs. Ar ģerboņa, logo un karoga starpniecību tiek vēstīts par savu piederību konkrētai vietai, par tai raksturīgāko un būtiskāko.
|
|
Daugavpils novada ģerbonis Heraldiskais apraksts - Sarkanā laukā trīs plīvojoši sudraba karogi ar trīsdaļīgi šķeltiem galiem, likti pāļa virzienā, uz karogiem centrā savīts sarkans krusts ar melnu punktu rindām zaros. Ģerboņa skaidrojums – Trīs plīvojoši sudraba karogi sarkanā laukā izceļ Daugavpils novada īpašo un nozīmīgo vietu uz Latvijas robežas. Karogu formas rastas viduslaiku vēsturē un veido līdzību ar Dinaburgas pils bruņinieku karogiem. Pār Daugavpils novadu plīvojošie trīs karogi simbolizē mūsu pagātni, tagadni un nākotni. Apstiprināts LR Kultūras ministrijā 2010.gada 19.oktobrī. Autori – mākslinieki - Silva Veronika Linarte un Andris Pudāns. |
 |
Daugavpils novada logo Logo attēlotā saule iezīmē Daugavpils novadu kā Latvijas tālāko dienvidu punktu; ornamentālā josla - veido simbolisku Daugavas plūdumu etniska raksta atveidojumā, uzraksts apakšējā labajā pusē: „…kur saule rotājas” turpina logo simbolos ietverto nozīmju skaidrojumu un aicina saskatīt Daugavpils novadu kā atvērtu, saulainu lauku vidi ar skaistām dabas un kultūras vērtībām. Apstiprināts 2011.gada 10.februārī. Logo autores – Silva Veronika Linarte un Ināra Mukāne. |
 |
Daugavpils novada karogs Daugavpils novada karogs ir taisnstūra audums ar platuma un augstuma attiecību 2:1, karogs ir divpusējs, tas ir dalīts divās vertikālās joslās – kreisā sarkanā krāsā, labā baltā krāsā. Baltās krāsas joslā trīs plīvojoši sudraba karogi ar trīsdaļīgi šķeltiem galiem, likti pāļa virzienā, uz karogiem centrā savīts sarkans krusts ar melnu punktu rindām zaros. Iesvētīts 2012.gada 18.decembrī Līksnas Romas katoļu baznīcā. Karoga autori – Silva Veronika Linarte un Andris Pudāns. |
Interesanti fakti par Daugavpils novadu
- Pirms 740 gadiem, 1275. g., Vecpils pilskalna virsotnē, senās latgaļu pils vietā, Livonijas ordenis uzcēla Dinaburgas pili, kas ir Daugavpils priekštece.
- Krievijas Imperatore Katrīna I (Marta Elena Skavronska) (1684. – 1727.) esot dzimusi Višķos.
- Pirms 195 gadiem (1820.) Līksnas pagastā nokrita Latvijā pirmais meteorīts.
- Dubnas pagastā atrodas apdzīvota vieta Parīze, Kalkūnes pagastā – Jeruzaleme, bet Medumu pagastā – Ēģipte.
- Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcā strādāja mācītājs Oskars Svensons (1822. – 1884.), kas bija Jāņa Pliekšāna (Raiņa) pirmais skolotājs.
- 19. gs. Līksnā dzīvoja kanoniķi – Latgales garīgās literatūras un latgaliešu gramatikas autori Jāzeps Akilevičs un Tomašs Kosovskis.
- Vācijas kancleram Oto fon Bismarkam (1815. – 1898.), kas bija biežs Medumu muižkunga Augusta fon Etingena viesis, patika medīt Medumu mežos.
- 1899. gadā Lielbornes muižā dzimis Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven) (1899. – 1944.), kas 1944. gada 20. jūlijā piedalījās atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru.
- 1908. gadā Medumos tika konstatēta līdz 7 ballēm stipra zemestrīce.
- Nīcgales pagastā atrodas Latvijā lielākais laukakmens – Nīcgales Lielais akmens.
- Demene ir vieta, kur atrodas Latvijas tālākais dienvidu punkts, kas iezīmēts ar piemiņas zīmi “Saules puķe”.
Daugavpils novada daba
Novada teritorijā dominē paugurainas ainavas, ko nosaka ģeomorfoloģiskais faktors (Skrudalienas, Dagdas pauguraines). Tās ir sīkkonturainas, mozaīkveida un estētiski pievilcīgs ainavu tips,kuras raksturojas ar lielu bioloģisko un ainavisko daudzveidību. Dažādas uzbūves pauguru un ieplaku mija nosaka ļoti lielu augšņu, mitruma, mikroklimata un augāju konstrastainību, zemes lietojuma veidu daudzveidību un sīkkonturainību. No vizuālās uztveres viedokļa plaši un atklāti skati mijās ar tuviem un noslēgtiem skatiem.
Reljefa formas saposmotības pakāpe kompleksā ar veģetāciju un iekšējiem ūdeņiem, nosaka rajona ainavas gleznainību un pievilcību un irviens no galvenajiem priekšnoteikumiem lielu popularitāti ieguvušo dabas taku ierīkošanai.
Ierīkotas ir šādas takas:
1. Markovas izziņas taka ("Daugavas loki")
2. Dinaburgas taka (Naujenes pagasts, dabas parks "Daugavas loki")
3. Egļukalna taka (Sventes pagasts)
4. Grāfa, Džungļu, Stārķu takas (Līksnas pagasts)
Novada teritorijas lielākā daļa atrodas zemāk par 150 metriem virs Jūras līmeņa, tikai atsevišķi pauguri pārsniedz 200 m augstuma.
- Egļu kalns 220,1 m.v.j.l.
- Piķelnieku kalns 206 m. v. j. l.
- Lediņu kalns 202 m.v.j.l.
- Skrudalienas kalns 201 m. v. j. l.
ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS
Daugavpils novadā atrodas 22 nozīmīgas aizsargājamas teritorijas, kas aizņem 22,5% no novada kopplatības: 5 dabas parki, 15 dabas liegumi, 3 aizsargājamo ainavu apvidi, 2 vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas atbilst NATURA 2000 statusam, 5 ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi un 7 dendroloģiskie stādījumi. No tām 14 teritorijas ietilpst NATURA 2000 sarakstā.
Novada teritorijā ir 4 valsts nozīmes ģeoloģiskie pieminekļi:
1. Nīcgales lielais akmens, lielākais Latvijā, garums 10,5 metri, platums 10,4 metri, augstums 3,5 metri, virszemes tilpums 170 kub.m.
2. Viļušu avots - Naujenes pag., spēcīgākais avots Daugavpils rajonā, debits apm. 14 l/s.
3. Mālkalnes avots - Vecsalienas pag. debits 10 l/s.
4. Daugavas vārti - sašaurinājums Daugavas senlejā starp Ververu un Slutišķu kraujām.
Daugavpils novadā ir konstatētas vairāk kā 755 paparžaugu un augstāko augu sugas - 45% no Latvijā sastopamām gandrīz 10 daļa no tām ir Latvijas floras retumi, kas pieder trijām aizsargājamo augu grupām.
Jāatzīmē, ka lielākā daļa no augu sugām ir koncentrējusies Daugavas ielejā vai Daugavas pieteku applūstošajās palieņu pļavās vai pieteku ielejās.
Daugavpils novadā 15 no Latvijas reto augu sugām aug tikai Daugavas ielejā vai tieši tās tuvumā.
Viena no nozīmīgākajām dabas resursu sastāvdaļām ir mežs, kas Daugavpils novadā aizņem 62554 ha jeb 34,6% no novada kopplatības. Mežainums pa pašvaldībām nav vienmērīgs. Tā Līksnas pagastā tas ir 54%, Nīcgales pagastā 55%, bet Višķu pagastā tikai 9%, Lauceses pagastā 18%, Kalkūnes pagastā 19%. Katru gadu novada mežos izcērt ap 100 t.kub. koksnes.
Lielākie meža masīvi ir Nīcgalē, Līksnā, Salienā un gar Daugavas krastiem dabas parkā “Daugavas loki”. Valstij pieder 57% no meža platībām, kurus apsaimnieko valsts akciju sabiedrība “Latvijas meži”. Novada mežos ir bagāta un daudzveidīga medību fauna.
Populārākie medījamie dzīvnieki ir aļņi, staltbrieži, meža cūkas, stirnas, bebri, zaķi, no putniem - pīles, slokas.
Pēc valsts meža dienesta datiem 2008.gadā uzskaitīti 387 aļņi, 336 staltbrieži, 5241 stirna, 942 mežacūkas, 903 jenotsuņi, lapsas 1416, zaķi 1436, meža caunas 787, akmens caunas 209, āpši 284, bebri 2680, ondatras 171, amerikas ūdeles 882.
Daugavpils novadā ir raksturīgs liels ezeru skaits:
- Sventes ezers 739 ha
- Riča ezers 588 ha
- Luknas ezers 409 ha
- Višķu ezers 360 ha
- Medumu ezers 265 ha
- Silenes ezers 262 ha
Publisko ezeru sarakstā iekļauti 28 ezeri, lielākā daļa atrodas Demenes un Medumu pagastā.
Daugava sadala novadu 2 daļās. Vēl caur novada teritoriju plūst 31 upe, kuru garums lielāks par 10 km, lielākās upes - Laucese, Dubna, Tartaks, Līksna u.c. Daugavpils novadā tekošajām upēm ir salīdzinoši zems ūdens līmenis vasarā un ziemā, bet augsts palu laikā. Veidojoties ledus sastrēgumiem lejpus Daugavpils ūdens līmenis Daugavā var celties pāri par 7 metriem. Lielais ūdenstilpņu daudzums rada labvēlīgus apstākļus atpūtai un tūrismam. Sventes ezers ir viens no dzidrākajiem. Daudzi no ezeriem aizaug un tur ir uzkrājies ievērojams sapropeļa daudzums.
Apmēram 3% no rajona teritorijas aizņem purvi:
Nīcgales purvs 962 ha
Kirupes purvs 638 ha
Maļinovas pag. purvā “Tīrās sūnas” 27,3 ha platībā izveidoti dzērvenāju liegumi. Purviem ir nozīmīga ūdens uzkrāšanas, regulēšanas funkcija. Purvus izmanto kūdras ieguvei.
