Daudzziedu mugurene (Polygonatum multiflorum)
Daudzziedu mugurene - Polygonatum multiflorum (L.) All.
Daudzziedu mugurene - angliski: Solomon’s-seal; vāciski: Vielblütige Weißwurz; zviedru: storrams; igauņu: mitmeõiene kuutõverohi; lietuviešu: daugiažiedė baltašaknė; krievu: купена многоцветковая
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 30-75 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Saknenis resns. Stublājs stāvs, apaļš, kails, nezarots, galotnē nolīkst. Lapas uz stublāja sēdošas, pamīšus divās rindās. Lapas plātne olveidīga vai plati lancetiska (ga 7-15 cm, pl 3-6 cm), mala gluda, gals smails. Ziedi bez smaržas, nokareni, pa 2-5 lapas žāklē. Ziedkāts garš. Apziednis (ga 1-1.5 cm) stobrveidīgs, zaļganbalts. Putekšņlapas apmatotas. Auglis - zilganmelna oga. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība:
Eiropā plaši izplatīta suga, neiekļaujot galējos ziemeļu un dienvidu apvidus.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas lapkoku, egļu un jauktos mežos, īpaši upju gravās.
Īpašas norādes:
Līdzīga ārstniecības mugurenei (P. odoratum). Atšķirama pēc apaļa (ne šķautņaina) stublāja, 2-5 (nevis 1-2) ziediem lapas žāklē, sastopama salīdzinoši auglīgākos mežos. Mazāk līdzīga mieturu mugurenei (P. verticillatum), no kuras atšķirama pēc manāmi platākām, pamīšus lapām uz stublāja (nevis lapas mieturī, šauras), ogas zili melnas (ne sarkanas), uz stublāja nav sarkanu plankumu.
www.latvijasdaba.lv
Polygonatum multiforum – Daudzziedu mugurene
Augstums: 100cm
Ziedi: zaļganbalti, zvanveida, nokareni.
Ziedēšanas laiks: V-VI
Lapas: vasarzaļas, zaļas.
Augums un augšana: pudurveida, biezsakneņu ļoti ilgmūžīga ziemciete.
Augšanas apstākļi: pusēnā – sezonālā tumšā ēnā vidēji mitrā – mitrā lapu trūda, normālā dārza augsnē.
Dekorativitāte: dekoratīvi stabila, vidēji efektīga galvenokārt krāšņziedu ziemciete.
Stādīšanas attālums: 30cm (11 uz 1m²).
Kopšana
Ravēšana: pirmajā gadā pēc stādīšanas ļoti svarīga ir augsnes irdināšana, lai iznīcinātu iespējamās daudzgadīgās nezāles. Arī turpmāk stādījumus jāravē ne retāk kā reizi mēnesī. Ziemciešu stādījumus ieteicams mulčēt.
Mēslošana: ziemcietēm pavasarī dod 30 – 50 g/m² pilnmēslojuma. Kūdras vai komposta mulča kārta būs kā organiskais mēslojums, bet, ja iespējams var vēl papildus mēslot ar kūtsmēsliem, kas labi sadalījušies. Neieteiktu ziemcietes pārmēslot ar slāpekli, jo tad var veidoties nedabīgs auga lielums un kuplums, kā arī ziemciete zaudē savu normālo izskatu un noturību, kļūst uzņēmīgāka pret slimībām un zaudē ziemcietību.
Apgriešana: ziemciešu stādījumos regulāri jāizgriež atmirušās, bojātās un slimās augu daļas, jāizlauž vai jāizgriež noziedējušie ziedi. Rudenī ziemcietes ieteicams nogriezt atstājot ~ 5-10 cm garus dzinumus, izņemot mūžzaļos augus (bergēnijas, graudzāles u.c.).
Laistīšana: sausā un saulainā laikā ziemcietes jālaista. Laistīt vēlams no rīta vai vakarā, nevis karstajā pusdienas saulē, jo tā liela daļa mitruma iztvaiko. Pēc laistīšanas ieteicams augsni uzirdināt.
Ieziemošana: Ziemcietes, kurām atmirst auga virszemes daļa, var piesegt ar ātri trūdošo organisko materiālu, koku lapām. Zem kokiem stādītajām ziemcietēm pietiek ar nobirušo lapu kārtu. Satrūdot tās veido ziemciešu augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi.
Obligāti ir jāsedz jaunie stādījumi, īpaši rudenī stādītie, kā arī augi, kas izvietoti paaugstinātās, saules un vēja ietekmei pakļautās vietās uz dažādiem akmeņu krāvumiem un terasēm.
www.stadibulduri.lv
Mugurenes visās to daļās satur glikozīdus, sevišķi saponīnus. Uzskata, ka tieši saponīni ir atbildīgi par auga toksisko darbību. Sevišķi augsts saponīnu saturs atzīmēts ārstniecības mugurenes augļos. Tos ēdot parasti saindējas bērni. Saindēšanās izpaužas kā caureja, galvassāpes, arī reibonis un elpas trūkums.
