Dadžu raibenis (Vanessa cardui)

Dadžu raibenis (Vanessa cardui)

Tauriņu kārta Lepidoptera
 Raibeņu dzimta Nymphalidae

Vidēja lieluma tauriņi ar spārnu plētumu 50 – 55 mm. Lido dienā dažādās atklātās vietās no maija līdz oktobrim. Kāpuri sastopami jūlijā uz dažādiem lakstaugiem, galvenokārt uz usnēm. Latvijā pastāvīgi nedzīvo; pie mums notiek tikai tauriņa vairošanās un attīstība. Dadžu raibeņiem ir raksturīgas tālas migrācijas, visi sastaptie šīs sugas tauriņi Latvijā ir vai nu atlidojoši no dienvidiem, vai jaunie īpatņi, kuri gatavojas lidot atpakaļ uz Dienvideiropu. Latvijā plaši izplatīta un atsevišķos gados bieža suga.
dabasmuzejs.gov.lv

Liela izmēra raibenis ar raksturīgu un nesajaucamu zīmējumu.

NO VIRSPUSES
Raksturīgs – priekšspārni oranži raibi, to gali melni ar baltiem plankumiem. Pakaļspārni ar raksturīgu melnu, apaļu plankumu rindu.

NO APAKŠPUSES
Priekšspārni raibi ar oranžu zīmējumu un divām baltām joslām pie spārna priekšējās malas. Pakaļspārni samērā gaiši – parasti smilšbrūnā krāsā uz kuras fona izceļas kontrastējošā, apaļo, melno plankumu josla ārmalā. Kājas un krūtis gaišas.

DZĪVES CIKLS
Izteikti migrējoša suga. Latvijā g.k. iemigrē no Ziemeļāfrikas. Pirmie īpatņi parādās maija beigās un turpina pie mums ierasties līdz pat vasaras beigām/septembra sākumam. Agrākiem atlidotājiem sapārojoties, sekmīgi var attīstīties arī vietējā paaudze, taču patstāvīga populācija izveidoties nevar, jo tauriņi nespēj pārziemot. Skaits svārstīgs pa gadiem.

BARĪBAS AUGI
Kāpuri barojas ar dažādiem dadžu dzimtas augiem: Cirsium sp., Carduus sp., Onopordum sp. u.c.

BIOTOPS
Tauriņi visbiežāk sastopami biotopos, kuros ir bagātīgi sastopami dažādi dadži – sausās pļavās, nezālienēs utml. vietās. Pieaugušie tauriņi bieži novērojami barojoties ar dažādu ziedu nektāru.
dabasdati.lv