Dabas taka "Ugāles gravas"
Atrašanās vieta: Ugāle. Ieteicamais sākuma punkts: Karters velotriāla trasē pie stenda.
Marķējums: Zaļas lentītes, oranžs marķējums uz kokiem un norādes zīmes ar pēdiņām.
Distance: 5,9 km
Veids: Lokveida
Ugālei ir bagāta un interesanta vēsture. Kaut ko no tās uzzinām, ejot pa 5,9 km garo lokveida dabas taku "Ugāles gravas", kas mūs ved gar trim skaistām gravām.
Taka sākas velotriāla trasē "Karters", kur ir pirmā grava, kas iet līdz Ugāles pilskalnam. Ceļš ved garām dižozolam uz dzelzceļa tilta pusi. Nogriežamies pa labi un dodamies cauri alejai, kur labajā pusē aug egles, kreisajā – bērzi. Tālāk dodamies apmēram 300 metrus pa grantētu ceļu līdz baronu Bēru stādītajai 150 gadu senai lapegļu audzei. Blakus tai jau ir dziļa grava un pavisam tuvu ir Ugāles pilskalns. Taka aizvijas gar pilskalna malu, un skatam paveras gan tā virsotne, gan gravas dziļumi. Tālāk dodamies pāri diviem baronu laikos taisītiem arkveida tiltiņiem garām baronu Bēru dzimtas kapiem. Šeit baronu jeb kungu kapi ierīkoti 1851. gadā, jo pāragri mirušajai baronesei Matildei Konstancei Leontīnei (1831 – 1851) tā bijusi iemīļota pastaigu vieta. Blakus sievai guldīts barons Dītrihs Johans fon Bērs (1827 – 1886). Pēc Matildes nāves barons Dītrihs Johans fon Bērs precējies vēl divas reizes. Trešajā laulībā ar grāfieni Vangenu-Lambsdorfu ģimenē dzimuši trīs dēli: Johans, Nikolass un Georgs Johans. Vidējais dēls Nikolass fon Bērs (1883 – 1911) miris no duelī gūta ievainojuma un arī apglabāts Ugāles baronu kapos.
Tad taka iet pāri gravai cauri briežu mežam, un mēs nonākam pie otrās gravas. Tajā tek avotiņš, saimnieko bebri, bet pati grava nav pārāk dziļa. Barona laikā tur ir bijuši foreļu dīķi.
Šķērsojot Ventspils–Rīgas šoseju, taka ved cauri mežam uz trešo gravu, kas no visām trim ir visdziļākā un lielākā un, ejot gar to, atklājas ainaviski skati. Izejot no meža, atrodamies Ugāles nomalē un dodamies uz agrāko Ugāles centru pie kādreizējās dzelzceļa stacijas. Savulaik tur ritējusi rosīga dzīve. Pie stacijas atradās vairāki veikali, Latvijas brīvvalsts laikā tur bija deju placis. Šeit saglabājies barona laikos bruģētais ceļš un tad jau redzams vecais Ugāles ūdenstornis. Tas būvēts cariskās Krievijas laikā pēc tipveida projekta. Latvijā tādi ir bijuši vairāki, bet Ugāles ūdenstornis joprojām ir ļoti labi saglabājies. Taka cauri bērzu alejai ved uz Ugāles centru. Pa ceļam kafejnīcā varam atjaunot spēkus, dodoties tālāk, apskatīt jauno Ugāles tirgus laukumu, kurā notiek dažādi svētki un sarīkojumi. Tad jau loks ir noslēdzies – esam atnākuši atkal pie velotriāla trases “Karters”.
