Cēsu pils ziemeļu tornis

CĒSU VIDUSLAIKU PILS bija viens no pirmajiem mūra nocietinājumiem, ko senās Latvijas teritorijā uzcēla vācu krustneši. Gadsimtu gaitā saglabājies pils celtņu komplekss uzlūkojams kā monumentālās arhitektūras piemineklis, kurā atspoguļojas Livonijas perioda celtniecības tradīcijas un mākslas stilu iezīmes.

ZIEMEĻU KORPUSA šķērssiena to sadala divās telpās, kam pagalma pusē saglabājušās durvju ailas ar akmens sliekšņiem. Zem korpusa atrodas labi saglabājušies, daļēji aizbiruši velvēti pagrabi.

 Izrakumos atklājās pils ceturtais – RIETUMU KORPUSS. Tas gulēja aizmirsts zem gruvešiem kopš sagraušanas Livonijas kara dienās 1577. gada septembrī. Attīrīto pagrabtelpu aizgruvumos atrastie 16. gadsimta priekšmeti, monētas un zem iebrukušo griestu sijām bojā gājušo cilvēku skeleti ir unikāla liecība traģēdijai, kas pirms vairāk nekā 400 gadiem risinājās Cēsu pilī. Pils kodolu veido trīs torņi un gar kvadrātiska pagalma malām novietoti četri korpusi. Pagalma dienvidaustrumu stūrī atrodas akas vieta.

RIETUMU TORNIS ir pils vecākais un arī galvenais tornis, celts 14. gadsimtā. Vienīgais no Cēsu pils torņiem, kurā saglabājies iekšējais telpu plānojums un kāpņu tīkls. Tā četru stāvu telpas var aplūkot no pagraba līdz bēniņiem. Torņa otrajā stāvā atrodas mestra istaba jeb t.s. Zvaigzņu zāle, krāšņa telpa ar tīklveida zvaigžņu velvi, konsolēm un sienu apmetuma gleznojuma fragmentiem.

DIENVIDU TORNIS – ārēji skaistākais pils tornis, ko augšdaļā grezno divas arkāžu joslas. Celts 15.gs. beigās – 16.gs. sākumā kā aizsardzības tornis bez logiem, ar šaujamlūkām. Torņa pagrabā atrodas cietums, kura pārseguma velvē izveidota neliela lūka, kas kalpo iekļūšanai pagrabā no pirmā stāva.

ZIEMEĻU TORNIS, otrs diagonālais tornis, kas 15./16. gadsimta mijā celts kā kaujas tornis un nebija paredzēts dzīvošanai. Konstatētās kamīnu vietas un dūmvads bija vajadzīgi galvenokārt lielgabalu aizdedzei.

 Austrumu un dienvidu korpusa sienas saglabājušās gandrīz pilnā augstumā, taču bez stāvu pārsegumiem un jumtiem. DIENVIDU KORPUSA pirmajā stāvā atradusies noliktava, bet otrajā – grezna zāle, pazīstama kā Svētku zāle.

AUSTRUMU KORPUSA pirmajā stāvā bijusi virtuve, maizes ceptuve, alus darītava, otrajā – ēdamistaba un dzīvojamās telpas. Trešo stāvu (bēniņus) izmantoja aizsardzībai.

www.pilis.lv