Cēsu pils

Cēsu viduslaiku pils (Cēsu ordeņpils) ir viduslaiku pils Cēsīs, ilgstoši kalpojusi par Livonijas ordeņa mestra un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas teritorijas pārvaldes centru. Celta pirms 1218. gada. Viena no lielākajām un izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā, saglabājušās drupas gandrīz pilnā pils augstumā. Viena no priekšpilīm 18. gadsimtā pārbūvēta, tajā izveidojot Cēsu Jauno pili. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture:
1207. gadā Zobenbrāļu ordenis savā valdījumā ieguva teritorijas Gaujas kreisajā krastā un Cēsīs tika izvietota viena no četrām ordeņa konventa mītnēm - atbalsta punktiem tālākajiem krustnešu iekarojumiem. Sākotnēji ordenis apmetās Riekstu kalnā esošajā Veccēsu pilī, taču jau drīz bija nepieciešams būvēt lielāku pili, kam izvēlējās pakalnu iepretī Riekstu kalnam.

Cēsu pils lielāku nozīmi ieguva tad, kad pēc ilgstošiem Rīgas un Livonijas ordeņa konfliktiem ordeņa mestrs 1481. gadā pārcēlās no Rīgas pils uz Cēsu pili. Cēsis bija Livonijas ordeņa centrs līdz 1561. gadam. Īpašu uzplaukumu Cēsu pils un Cēsis piedzīvoja ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga laikā no 1494. gada līdz 1535. gadam.

1577. gadā, Livonijas kara laikā pili aplenca krievu karaspēks un Cēsu pils aizstāvji pēc izmisīgas cīņas sevi uzspridzināja. Pils rietumu korpuss pēc spridzināšanas tā arī vairs netika atjaunots.
 
1582. gadā Cēsu pilī tika izvietots Polijas izveidotas Vidzemes katoļu bīskapijas centrs. 1604. gadā nelaimes gadījumā uzsprāga pils dienvidu korpusa zāle. 1626. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks. 1703. gadā pili izpostīja krievu armija un kopš tā laika Cēsu viduslaiku pils nav apdzīvota. 1777. gadā pili un apkārtējo teritoriju iegādājās grāfs Karls Eberhards fon Zīverss un viņa dzimtai tā piederēja līdz 1917. gadam. 1778. gadā bijušās priekšpils vietā tika uzcelta Cēsu Jaunā pils.

1952. gadā tika uzsākta Cēsu pilsdrupu konservācija un restaurācija. 1974. gadā tika uzsākti arheoloģiskie izrakumi Z. Apalas vadībā.

Apraksts:
Cēsu pils atrodas divu dziļu gravu veidotā "pussalā" un to no trim pusēm sargā stāvas kraujas. Dienvidu pusē izrakts grāvis. Pašas pils mūri kopumā bija aptuveni kilometru gari. Pils pārsvarā celta no dolomīta. Pils galvenā daļa sastāvēja no četriem korpusiem, kas ietvēra neregulāras formas iekšpagalmu. Bez galvenās daļas bija izbūvētas arī trīs priekšpilis, kuras nācās šķērsot, lai iekļūtu pilī. 13. gadsimta būve veidota romānikas stilā, vēlākas pārbūves - gotiskā stilā. Ārsienu biezums sasniedza 3,15 metrus, torņu sienu biezums - pat 4,7 metrus.

Pils rietumu tornī atradās ordeņa mestra dzīvojamā telpa, joprojām daļēji saglabājies šīs telpas greznā tīkla velve.

lv.wikipedia.org