Cygnus olor

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir pīļu dzimtas putns. Tā dabiskais izplatības areāls ir mērenā josla Eiropā un Āzijā; retos gadījums ir sastopami Āfrikas ziemeļos. Mūsdienās tā ir introducēta suga arī Ziemeļamerikā, Austrālāzijā un Āfrikas dienvidos.

Paugurknābja gulbis ir visplašāk pazīstamā gulbju suga, kas Latvijā sastopama visu gadu. Dažādās ūdenstilpēs (g.k. dīķos un ezeros) ligzdo līdz 800 pāru, lielākās koncentrācijas novērotas lielajos piejūras ezeros. Tā ir vispazīstamākā gulbju suga pasaulē, jo viegli vairojas nebrīvē un daudzās valstīs tiek turēta kā parku dīķu putns. Tā ir vienīgā gulbju suga, kas riesta laikā veido t.s. sirsniņas. Ķermeņa garums ir 125–155 cm, spārna garums – 53–63 cm, svars – 9–12 kg (maksimums līdz 15 kg).

Paugurknābja gulbja svarīga atšķiršanas pazīme izriet no šīs sugas nosaukuma – paugurs. Tas ir melnas krāsas izaugums uz gulbja knābja pamatnes. Tā izmērs var ļoti atšķirties – jaunajiem putniem tas ir neliels, bet pieaugušajiem tēviņiem var būt vairākus centimetrus augsts. Tēviņiem paugura lielums ir lielāks nekā mātītēm. Vislabākā šīs sugas atšķiršanas pazīme ir knābja sarkanā krāsa, kas dažādās intensitātēs mainās no rozā līdz tumši sarkanai. Tā ir arī viena no vizuālajām vecuma noteikšanas pazīmēm. Gulbjus to pirmajā dzīves gadā var viegli atšķirt pēc apspalvojuma – tas ir brūns (variē no viendabīgas krāsas līdz raibam apspalvojumam) un uz knābja tiem gandrīz nav paugura, bet, sākot jau ar otro dzīves vasaru, spalvas kļūst baltas, un reizēm apspalvojumā paliek tikai atsevišķi mazi tumšāku spalvu plankumi. Paugurknābja gulbji ir klusi gulbji, bet reizēm tie šņāc vai izdod rūcošas skaņas, kuras var sadzirdēt, tikai atrodoties gulbja tuvumā.

Paugurknābja gulbis ir Dānijas nacionālais putns.

www.lob.lv